Militārais eksperts: Agri vai vēlu, bet Krievija pieteiks karu Ukrainai

Ekspertam ir grūti pateikt, vai tilta spridzināšanu organizēja Ukraina, jo neskaidrību ir daudz, turklāt pēc publiskajā telpā pieejamiem videomateriāliem redzams, ka uzsprāgusi kravas automašīna, kas braukusi no Krievijas puses un pārbaudīta blokposteņos.

«Vai to organizēja ukraiņi, man grūti pateikt, taču redzams, ka uzreiz sekoja triecieni pa Kijivu. Vai to ukraiņi gribēja panākt — tas ir maz ticams. Ukraina līdz šim ļoti labi neitralizēja to kaujas tehniku, kas iebruka caur Krimu, un, tuvojoties Hersonai, viņi visu kontrolēja zem uguns un krievi nespēj būtiski pabalstīt Dņepras labā krasta grupējumu,» norādīja eksperts.

Vienlaikus nevar izslēgt, ka tā bija pašu krievu provokācija, lai «kaut kur atraisītu rokas,» tostarp, atbildot uz šāda veida pašu nodēvētu teroristisku darbību, varētu pastiprināt apšaudes visā Ukrainā. «Uz Ukrainas pusi negribētos sliekties, ka viņi šo spridzināšanu izdarījuši,» piebilda Slaidiņš.

Eksperts arī uzskata, ka agri vai vēlu Krievija oficiāli pieteiks karu Ukrainai, kas nozīmē, ka Krievijas militārā operācija Ukrainā pārvērtīsies par karadarbību.

Kara pieteikšana ļautu Krievijai piesaistīt papildu resursus, tostarp plašāk iesaistot obligātā dienesta karavīrus, pārkārtot ekonomiku un valstij likumiski atraisīt «plašas rokas» attiecībā uz civilo sektoru.

Komentējot lēmumu par ģenerāļa Sergeja Surovikina iecelšanu par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā, eksperts norādīja, ka šis ir «Putina mīlulis» un redzams, ka viņš sācis aktīvi darboties, jo pēc iecelšanas amatā karadarbības aktivitāte Ukrainā ir pieaugusi.

Vienlaikus vērojams, ka karaspēka grupējumu komandieri tiek regulāri mainīti, taču tāpat redzams, ka būtībā frontē nekas nav mainījies. «Krievi acīmredzot turpinās pieturēties pie šādas taktikas — uguns valnis, triecieni bez kaut kādām manevra iespējām, jo galvenais ir sasniegt mērķi ar jebkādiem līdzekļiem. Šaušanas pa civilo sektoru, energosistēmām, tuvojoties ziemai, mērķis ir, protams, radīt haosu Ukrainā, bet šajā gadījumā tas varbūt ukraiņus tikai vienos, un diezin vai ar šāda veida teroru Krievija spēs lauzt kara gaitu,» norādīja eksperts.

Komentējot raķešu triecienus Kijivai un citām pilsētām, Slaidiņš nenoliedza, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu ukraiņiem trūkst, ņemot vērā Ukrainas plašumus un lielās pilsētas. Lai arī Kijivai ir diezgan spēcīga pretgaisa aizsardzība, redzams, ka daļa raķešu tiek cauri. No otras puses, tas ir normāli, jo pretgaisa aizsardzības sistēmas nevar visas raķetes notriekt, tomēr ukraiņiem ir nepieciešams stiprināt 

tanku, tālās darbības raķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Eksperts arī uzskata, ka patlaban krievi laipo uz bezdibeņa malas. Hersonas pusē redzams, ka turpinās ukraiņu uzbrukums un tas būs ukraiņiem ļoti liels panākums, ja viņi tuvākajā laikā padzīs krievus no Dņepras labā krasta. Ņemot vērā ziemas tuvošanos un nepieciešamību atpūsties, ar šo uzbrukumu šogad varētu beigties liela karadarbības aktivitāte, jo tomēr ukraiņiem arī ir zaudējumi.

Jau ziņots, ka Kijivas centru pirmdienas rītā satricinājuši vairāki sprādzieni, kurus, visticamāk, izraisījuši Krievijas raķešu triecieni. Sprādzienos ir cietušie un bojāgājušie.

Krievijas karaspēkam naktī uz svētdienu ar raķetēm apšaudot dzīvojamās mājas Zaporižjā, nogalināti 13 un ievainoti 89 cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas. Raķetes trāpījušas gan daudzdzīvokļu ēkām, gan privātmājām.

Sestdien ap plkst.6 uz Krimas tilta, kas ir vienīgais sauszemes transporta savienojums starp Krieviju un okupēto Krimas pussalu, notika sprādziens, kā rezultātā aizdegās pa dzelzceļu braucoša vilciena degvielas cisternas un sabruka daļa autoceļa.