Mieriņa izceļ katra individuālās izvēles valsts ekonomikas attīstībā

Viņa izcēla, ka, neskatoties uz pagājušā gada izaicinājumiem, Latvijas ekonomikā bijušas arī pozitīvas tendences. «Pēc vairākiem augstas inflācijas gadiem piedzīvots procenta likmju kritums. Tiek prognozēts, ka tas turpināsies arī šogad. Tika ielikti pamati enerģētiskās neatkarības paplašināšanai, kas šogad ļāva mums atslēgties no BRELL tīkla. Mums ir zems bezdarba līmenis,» uzskaitīja Mieriņa.

Tomēr valsts budžeta veidošanā šobrīd būtiskākais ir atrast līdzsvaru starp aizsardzības budžeta palielināšanu un citu nozaru prioritāšu izpildi, sacīja Mieriņa. Līdz 2026.gada valsts budžeta iesniegšanai Saeimai ir jāveic vairāki svarīgi mājasdarbi, viņa pauda. Starp tiem Mieriņa minēja nepieciešamību samazināt valsts pārvaldes izdevumus un nodrošināt budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Viņa uzsvēra, ka valstī ir jāsakārto publisko iepirkumu sistēma un jāpārskata ministriju izdevumi un prēmēšanas sistēmas. «Aicinu vēlreiz spriest par nulles budžeta ieviešanu visā valsts pārvaldē, kā arī pašvaldības. Aizvien atvērts ir jautājums par valsts kapitālsabiedrību apvienošanu, pārvaldību un padomju skaitu. Šo jautājumu risināšana var radīt būtiskus ietaupījumus valsts budžetam,» sacīja Mieriņa.

Tāpat viņa norādīja, ka jāpieturas pie stingras Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas, kā arī jāturpina darbs pie birokrātijas samazināšanas. Mieriņa uzskata, ka tādēļ jāmaina arī Administratīvā procesa likums. «Jāsaīsina termiņi, jāpārskata lēmumu saturs un pozitīvu lēmumu gadījumā tiem ir jābūt īsiem un koncentrētiem, nevis palagiem uz piecām lapām,» sacīja Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja izcēla arī katra cilvēka individuālo atbildību, aicinot iegādāties vietējos produktus. «Mūsu katra individuālā atbildība ir izvēlēties vai neizvēlēties Latvijā ražotos produktus. Atbalstot vietējos ražotājus, mēs atbalstām mūsu valsts ekonomiku. Mēs investējam cilvēkos, bet, kas pats galvenais — mēs varam būt pārliecināti par preču un produktu kvalitāti,» teica Mieriņa.