MIDD: Kara gadījumā Baltkrievijas uzdevums būtu pretinieka karaspēka aizkavēšana līdz Krievijas spēku izvēršanai

Baltkrievijas bruņoto spēku organizācija un apmācība pamatā esot vērsta uz spējām nodrošināt savas valsts aizsardzību. Paši par sevi Baltkrievijas bruņotie spēki nav uzskatāmi par potenciālu militāru draudu Latvijas un NATO drošībai, bet Reģionālā karaspēka grupējuma un Vienotās reģionālās pretgaisa aizsardzības sistēmas ietvaros tie ir cieši saistīti ar Krievijas bruņotajiem spēkiem un kalpo Maskavas ģeopolitiskajām un militāri stratēģiskajām interesēm, norāda MIDD.

Baltkrievijas bruņoto spēku skaitliskais sastāvs 2025. gadā saglabājies iepriekšējā līmenī — aptuveni 50 000 karavīru, no kuriem 20 000 ir obligātā, bet 30 000 ir profesionālā militārā dienesta karavīri, tostarp, virsnieki.

Baltkrievijas spēku rīcībā ir ievērojams daudzums PSRS ražojuma bruņutehnikas un artilērijas iekārtu, bet lielākā daļa inventāra atrodas konservācijā ilgstošas uzglabāšanas novietnēs, visticamāk, sliktā tehniskajā stāvoklī, lēš Latvijas izlūki. Jaunas un modernizētas kaujas tehnikas īpatsvars esot salīdzinoši neliels, kas neļauj runāt par pietiekamu un kvalitatīvu sauszemes karaspēka pārapbruņošanu.

Salīdzinoši labāk ekipēti, nokomplektēti un apmācīti ir Baltkrievijas Speciālo operāciju spēki (SOS), kuru kodolu veido trīs brigādes, informē MIDD.

Visticamāk, Baltkrievija neizjūt pilotu trūkumu, bet problēmas sagādājot aviācijas parka novecošanās un lidaparātu trūkums.

MIDD atgādina, ka līdz 2022. gadam regulāri tika trenēta un aprobēta visa veida kaujas sadarbība starp Krievijas un Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem. Lai gan pilnvērtīgas kopīgas militārās mācības ilgāku laiku nav notikušas, visticamāk, Baltkrievijas bruņotie spēki ir spējīgi piedalīties Reģionālā karaspēka grupējuma operācijās, lēš izlūkdienests. Kara gadījumā Baltkrievijas bruņoto spēku uzdevums, visticamāk, būtu potenciālā pretinieka karaspēka aizkavēšana un novājināšana līdz Krievijas galveno spēku izvēršanai.

Pēdējo gadu laikā Baltkrievijas bruņoto spēku apmācībā tiekot ieviesti vairāki jauni elementi, kas ir pārņemti no Krievijas un Ukrainas kara pieredzes. Uzlabojumi attiecas gan uz karavīru individuālo apmācību, gan uz manevra un uguns atbalsta vienību taktiku, informē MIDD. Arvien lielāka loma tiekot pievērsta dažādu bezpilota sistēmu izmantošanai un aizsardzībai pret bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.

Ņemot vērā Baltkrievijas ekonomisko situāciju un finansiālās iespējas, bruņoto spēku potenciāla pieaugums arī turpmāk būs atkarīgs no Kremļa politiskās gribas un gatavības piegādāt modernu apbruņojumu’, prognozē izlūkdienests. Līdz šim tas esot noticis epizodiski un salīdzinoši nelielos apjomos.

Pagājušā gada izskaņā Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko paziņoja par Krievijas vidēji tālās darbības ballistisko raķešu kompleksa «Orešņik» izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, kas, visticamāk, ir daļa no Maskavas stratēģiskās komunikācijas Rietumu virzienā, nevis reāls ieguldījums Baltkrievijas militāro spēju attīstībā, norāda Latvijas militārais izlūkdienests.

MIDD ir aizsardzības ministra pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu, izlūkošanu un citus Valsts drošības iestāžu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Kopš 2002. gada dienesta priekšnieks ir Indulis Krēķis.