Melnis: Politikas veidotājiem nevajadzētu lemt par vēja parku projektiem

Viņš informēja, ka Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) virzīs grozījumus, lai neatkārtotos situācija, kad par konkrētiem vēja elektrostaciju projektiem lemj politiķi, jo par to būtu jālemj sertificētiem ekspertiem, kā arī pašvaldībai un iedzīvotājiem.

«Patlaban ir izveidojusies absurda situācija, jo pēc būtības politikas veidotāji lemj par konkrētiem projektiem,» uzsvēra Melnis.

Viņš norādīja, ka trīs vēja elektrostaciju projekti — «K2 Ventum», «Kurzeme» un «Eko Ziemeļi» — izmanto spēkā esošā Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma jeb Atvieglotās būvniecības likuma iespējas, un šiem projektiem ir jāsniedz atbilde.

Melnis skaidroja, ka Ministru kabinetā otrdien paredzēts lemt par šo projektu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) akceptu. «Ja atbilde ir pozitīva, tāpat attīstītājiem ir jāiet pie pašvaldības pēc būvatļaujas un viss process jāiet cauri, bet patlaban tiek runāts par «šauru posmu», kas ir IVN,» teica Melnis.

Pēc viņa minētā, «klasiskais ceļš» paredz, ka pašvaldība lemj par IVN akceptu, tomēr šajā gadījumā 2022. gadā tika pieņemts likums enerģētikas krīzes apstākļos, kas paredzēja valdības IVN akceptu un patlaban vairs nepilda savu funkciju.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka rīkojumu mērķis ir noslēgt ietekmes uz vidi novērtējuma procesu. Viņš skaidroja, ka ar rīkojumu nostiprinātais ietekmes uz vidi novērtējuma akcepts pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt darbību, kuras akceptam attīstītājs pieteicies. Rīkojumu projektos ir norādīts pienākums atbilstību teritoriju plānojumam vērtēt pēc būvatļaujas izsniegšanas.

Viņš arī papildināja, ka, ievērojot saņemtos iebildumus, ir panākta vienošanās par «K2 Ventum» skatīšanas atlikšanu. Viņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka attiecībā uz pārējiem diviem projektiem ir jāuzklausa visas iesaistītās puses, kā arī, iespējams, būs papildu viedokļi, kuriem vajadzēs skaidrojumu.

KEM informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka Atvieglotās būvniecības likumu plānots atzīt par spēku zaudējušu, vienlaikus nodrošinot attiecīgo lietderīgo normu pārņemšanu citā normatīvā.

Likums attiecas uz sauszemes vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu vismaz 50 megavati (MW) un tām nepieciešamās infrastruktūras, saules enerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtu darbībai nepieciešamās infrastruktūras, kā arī uz energoapgādes infrastruktūras Latvijas iekšējos jūras ūdeņos un teritoriālajā jūrā būvniecību. Likums paredz vairākus instrumentus, kuru mērķis bija paātrināt šādu projektu virzību.

KEM informē, ka likums stājās spēkā 2022. gada oktobrī, laikā, kad Eiropas Savienības (ES) un Latvijas enerģētikas politika piedzīvoja būtiskas pārmaiņas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī energodrošības, enerģijas piegāžu diversifikācijas un vietējo enerģijas ražošanas jaudu palielināšanas jautājumi ieguva īpašu nozīmi. Tāpat ES līmenī tika uzsvērta nepieciešamība mazināt atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem, stiprināt energoapgādes noturību un paātrināt atjaunojamo energoresursu projektu ieviešanu.

Minētajos apstākļos Saeima pieņēma speciālu regulējumu, kura mērķis bija sekmēt noteiktu energoapgādes būvju attīstību paātrinātā kārtībā. Likuma anotācijā un tā pieņemšanas argumentācijā centrālais uzsvars bija uz nepieciešamību veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudas, stiprināt enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī mazināt administratīvos šķēršļus tādu projektu īstenošanai, kuri tolaik tika uzskatīti par nozīmīgiem no valsts energodrošības viedokļa.

Līdz ar to likums bija uzskatāms par speciālu risinājumu attiecīgajam laikposmam un noteiktajai ģeopolitiskajai situācijai, kad valsts interesēs bija iespējami ātri radīt tiesisku regulējumu atjaunojamo energoresursu projektu virzības paātrināšanai. Vienlaikus tas tika izstrādāts kā speciāls regulējums līdztekus jau esošajiem normatīviem teritorijas attīstības plānošanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un būvniecības jomā.

Tādējādi informatīvā ziņojuma mērķis bija izvērtēt, vai minētā likuma saglabāšana atsevišķa speciāla regulējuma veidā joprojām ir lietderīga, ņemot vērā enerģētikas nozares attīstību, spēkā esošo tiesisko regulējumu un citus aspektus.

KEM secinājusi, ka likums bija pamatots risinājums 2022. gada apstākļos, kad bija nepieciešams steidzami stiprināt enerģētisko drošību, veicināt energoapgādes diversifikāciju un paātrināt atjaunojamo energoresursu projektu virzību. Tomēr pašreizējā situācijā atjaunojamo energoresursu attīstība Latvijā notiek arī bez likuma pilnvērtīgas piemērošanas, tostarp saules enerģijas attīstības mērķis pēc būtības jau ir sasniegts, savukārt sauszemes vēja elektrostaciju attīstībai nepieciešams vienots un sistēmisks regulējums, nevis paralēla speciāla kārtība. Turklāt likums rada nepamatotu dažādu interpretāciju un atšķirīgu izpratni par tā regulējumu.

Vienlaikus KEM norāda, ka nozīmīgākā likuma norma, lai paātrinātu vēja elektrostaciju īstenošanu, ir iespēja saņemt Ministru kabineta lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu pēc ietekmes uz vidi novērtējuma pabeigšanas. Šis ir viens no likumā paredzētajiem posmiem, kur praksē sākta tā piemērošana, jo vairāki vēja parku attīstītāji ir izvēlējušies virzīt projektu tieši Ministru kabineta akcepta lēmuma saņemšanai, nevis akcepta saņemšanai no attiecīgās pašvaldības.

KEM uzsver, ka vispārējais tiesiskais regulējums jau paredz mehānismu, kādā Ministru kabinets var pieņemt akcepta lēmumu gadījumos, kad paredzētās darbības ietekme sniedzas pāri vienas pašvaldības robežām vai ir nepieciešama pārresoriska izšķiršanās.

Līdz ar to KEM skatījumā līdzšinējā speciālā kārtība būtu piemērojama tikai tiem projektiem, kuru virzība jau ir sākta likuma ietvarā. Patlaban Ministru kabineta akcepta lēmuma pieņemšanas stadijā ir trīs vēja elektrostaciju projekti.

Valdības sēdē otrdien plānots pārrunāt vēja elektrostaciju parku «Eko Ziemeļi», «Kurzeme» un «K2 Ventum» būvniecības projektus, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

No valdības sēdes darba kārtības izriet, ka otrdien plānots lemt par būvniecības akceptu visiem trim projektiem, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pirmdien vakarā tviterī paziņoja, ka KEM būs jāturpina dialogs ar pašvaldību un iedzīvotājiem, lai rastu līdzsvarotu risinājumu par vēja elektrostacijas «K2 Ventum» projekta turpmāko attīstību.

Vēja elektrostaciju parku «K2 Ventum» paredzēts būvēt Dienvidkurzemes novadā. Turbīnu skaits paredzēts līdz 46, bet vienas turbīnas jauda būs no 6,2 līdz septiņiem MW. Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 1038 gigavatstundām (GWh) gadā.

Savukārt vēja elektrostaciju parku «Kurzeme» paredzēts būvēt Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā. Turbīnu skaits paredzēts līdz 21, savukārt vienas turbīnas jauda būs no sešiem līdz 7,2 MW. Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 661 GWh gadā.

Vēja elektrostaciju parku «Eko Ziemeļi» paredzēts būvēt Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos. Turbīnu skaits paredzēts līdz 20, savukārt vienas turbīnas jauda būs no 6,2 līdz 7,2 MW. Kopējais saražotais apmērs paredzēts līdz 536 GWh gadā.

KEM uzskata, ka atsevišķas likuma normas ir iekļaujamas likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu, jo tās nodrošina arī ES tiesību prasībām atbilstošu pieeju atjaunojamo energoresursu projektu atļauju piešķiršanas paātrināšanai. Līdz ar to KEM saredz pamatu virzīt likumprojektu par likuma atzīšanu par spēku zaudējušu, vienlaikus nodrošinot attiecīgo lietderīgo normu pārņemšanu citā normatīvā.

KEM līdz 2026. gada 30. aprīlim jāsagatavo Ministru kabinetam likumprojekts par likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Vienlaikus KEM jāsagatavo priekšlikumi likumā par ietekmes uz vidi novērtējumu otrajam lasījumam.