Cik daudz jūs plānojat tērēt Ziemassvētku un Jaungada dāvanām? Šo jautājumu mums bieži uzdod tradicionālajās pirmssvētku sociālajās aptaujās. Cilvēki atbild: kurš 40 eiro, kurš 100, kurš vairāk…. un tā tālāk. Taču īsti šopoholiķi zina – naivi iepriekš plānot summu, ko galu galā iztērēsiet pirkumiem.
Statistika liecina, ka pirmssvētku akciju laikā tirdzniecības apgrozījums sasniedz gada (!) apjomu. Dažkārt cilvēki atlaižu trakumā iztērē summas, kas līdzvērtīgas vairāku mēnešu izdevumiem.
Un tās nav tikai dāvanas…
Pirkt — izdevīgi
Daudzi cilvēki apzināti atliek sadzīves tehnikas, apģērbu un apavu pirkumus uz gada beigām, gaidot, kad veikali izsludinās neprātīgas atlaides. Lai gan lielākoties tās ir pērnās sezonas preces vai preces, kas nav masveidā pieprasītas (par zemāku cenu gan jau nopirks), kā arī zemākas kvalitātes preces, kas iepirktas Ķīnā, Pakistānā par lētu cenu.
Taupīgas saimnieces uzskata: kāpēc sezonas sākumā, oktobrī pirkt, piemēram, zābakus par 220 eiro, ja decembrī tie maksās 170? Ziemas sākumā var pastaigāt arī pagājušā gada zābakos.
Veikalu skatlogi vilina ar košiem plakātiem: — 20 %, 50 %. Nāciet, pērciet, gandrīz par velti! Jā, var nopirkt daudz un par lētu naudu, un dažkārt pat to, kas vajadzīgs. Biju noskatījusi džemperi par 63 eiro, bet man bija žēl naudas – vilnas saturs tajā ir tikai 7%. Tagad ar atlaidi cena ir 40 eiro. Vita lieta!
Vai arī no tirdzniecības centra iznāk (pareizāk sakot, izveļas) ģimene, apkrauta ar iepirkumu maisiņiem. Līdz mašīnai visu aiznest nav iespējams. Sieva atstāj vīru sargāt pirkumu kaudzi, bet pati dodas pēc auto stāvlaukumā. Vīrs viņai no muguras bezpalīdzīgi rūc: “Kur tagad ņemsim naudu svētku galdam?”. Jā, dāmas, neaizmirstiet, ka vīri sātīgu, kvalitatīvu maltīti un uzmundrinošus dzērienus vērtē daudz augstāk nekā jaunu lustru viesistabā.
Bija laba cena
Atlaižu dienās daudzās mājās parādās daudz jaunu, bet, kā rāda laiks, pilnīgi nevajadzīgu lietu.
Karinot skapī par lētu naudu nopirktu jaku, var nejauši atklāt, ka tur karājas cita – vēl ne reizi nevilkta, iegādāta pirms gada tādā pašā atlaižu trakumā. Turpat plauktā stāv pieci vai seši kurpju pāri, kurus nekādi nepagūt novalkāt, bet mode jau ir mainījusies. Toties cena bija ļoti vilinoša…
Un kā netērēt? Izdevīgi piedāvājumi nāk no visam malām. Telefons nepārtraukti pīkst: elektroiekārtas tikai jums, ņemiet kredītu un nemaksājiet komisijas maksu, īpaši jums izvēlēti apavi ….. Vai arī tā sauktās “melnās piektdienas”, “burvju naktis”, kā tās dēvē reklāmdevēji. Vēl nesen šīs piektdienu naktis ietvēra sevī tuvāko nedēļas nogali un pirmdienu, bet tagad tās ilgst nedēļām ilgi. Tiešām, nevar ierobežot patērētāju tikai ar vienu nakti!
Sapērkot dažādas nevajadzīgas lietas, cilvēki reizēm pārnāk mājās un jautā sev: kāpēc man tas viss ir vajadzīgs? Lūk, tās ir paģiras pēc iepirkšanās… Bet lieta šeit ir ne tikai pircēju nesavaldībā, atkarībā, nekontrolējamībā (sauciet to, kā gribat), bet arī tirgotāju trikos. Viņi ļoti labi pārzina pircēju vājības, jo īpaši tāpēc, ka uz šādu iepirkšanos lielākoties dodas cilvēki ar maziem ienākumiem, un, orientējot pircēju tikai uz zemu cenu, pārdod to, ko vajag pārdot, un vēl ar peļņu sev. To vajadzētu paturēt prātā, dodoties ceļojumā pēc pirkumiem.
Tirgotāju triki
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņem daudz sūdzību par nekvalitatīvām precēm, kas iegādātas atlaižu trakumā veikalos vai internetā. Bieži gadās, ka preces nav piegādātas tādas, kā parādīts attēlā, vai arī ir piegādātas vēlāk, nekā solīts, vai nav piegādātas vispār.
Šogad PTAC rīkoja kampaņu “Netici brīnumiem internetā!”, informējot un izglītojot patērētājus un tirgotājus par drošu iepirkšanos internetā gan “Melnās piektdienas”, gan Ziemassvētku laikā.
Piemēram, tirgotājiem tiek atgādināts, ka “Melnās piektdienas” atlaides internetveikalos jānorāda, pamatojoties uz pēdējo 30 dienu zemāko cenu.
Par cenām. Uzmanīgi pircēji (tie, kas pastāvīgi monitorē veikalus un internetu) labi zina, cik maksā lietas, kuras viņi ir iekārojuši.
Piemēram, mazos veikaliņos ir izplatīts šāds triks: pirms atlaidēm īpašnieki un pārdevēji sēž un pa nakti pārlīmē cenu zīmes. Ieejot veikalā, jūs sagaida milzīgi cipari “- 50 %”, un jūs sākat pētīt rūpīgi izkārtotās uz pakaramajiem drēbes. Ak, kāds pazīstams mētelītis. Jūs skaidri zināt, ka tas maksāja 270 eiro. Tagad uz cenu zīmes jūs redzat 320 eiro, kurai pa virsu uzlīmēta “jaunā” cena – tie paši 270 eiro. Vai, piemēram, bikses, kuras pirms atlaidēm maksāja 55 eiro, atlaižu laikā pēkšņi sāk maksāt 60, un izrādās, ka to “vecā” cena bijusi 70 eiro.
Līdzīgi dažkārt melo arī interneta veikali. Lūk, dušas kabīne – 325 eiro. Nevaru noticēt: novembrī tā maksāja tikpat, bet tagad apakšā norādīta it kā vecā cena – 370 eiro.
Ko saka mākslīgais intelekts?
2023. gadā Melnās piektdienas karstākās mārketinga kampaņas laikā 16 ES dalībvalstu patērētāju iestāžu sadarbības tīkls, tostarp Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), testēja jaunu mākslīgā intelekta rīku, lai analizētu tā efektivitāti un izpētītu, vai Melnās piektdienas izsludinātās brīnumainās atlaides nav tikai mārketinga triks un nemaldina patērētājus.
Kā norāda PTAC, galvenais kampaņas mērķis bija analizēt, cik patiesas atlaides tiek piedāvātas un cik patiesi ir brīnumainie atlaižu procenti, ar kuriem patērētājus pievilina pārdevēji. Ar virtuālā rīka palīdzību ieguva un apkopoja informāciju jau kādu laiku pirms lielā atlaižu trakuma sākuma, lai redzētu, vai cena, no kuras piedāvā atlaidi, īsi pirms tam nav tīši paaugstināta vai ar cenu netiek manipulēts, lai patērētājam parādītu pēc iespējas augstus atlaižu procentus.
ES valstu iestādes ar mākslīga intelekta rīku pārbaudīja atlaižu patiesumu 516 interneta vietnēs/veikalos, kopumā 28 000 preču. 72% no visiem interneta veikaliem, kur tika piedāvātas atlaides, tika konstatētas neatbilstības.
Gandrīz 52% gadījumu cena, no kuras tika dota atlaide, bija nereāla un mākslīgi paaugstināta, salīdzinot ar preču cenām iepriekš. Tādā veidā tirgotāji mēģina mākslīgi palielināt šķietamo atlaidi, to piešķirot no “uzpūstas» cenas. Piemēram, konkrētā prece visu laiku maksāja 80 EUR, bet tirgotājs Melnās piektdienas mārketinga kampaņā norādīja, ka preces iepriekšējā cena bija 100 EUR – šādā gadījumā atlaides procenti, protams, būs augstāki un izskatīsies pievilcīgāk.
ES un arī Latvijas regulējums paredz, ka atlaides jāpiešķir no zemākās cenas, kas ir spēkā pēdējo 30 dienu laikā, lai aizsargātu patērētājus no maldinošiem trikiem.
48% tika konstatētas dažādas manipulācijas ar cenām, pārkāpjot šo 30 dienu principu, cena tika paaugstināta, piemēram, 2 nedēļas pirms izpārdošanas vai arī, piemēram, cena tika mākslīgi paaugstināta uz dažām dienām, pēc tam atkal pazemināta uz ierasto cenu utt., bet atlaide norādīta no augstākās cenas.
Arī Latvijā ar mākslīgā intelekta rīka palīdzību tika pārbaudīts atlaižu patiesums četrās populārās tiešsaistes iepirkšanās vietnēs, visās no tām konstatēja pārkāpumus ar zemākās cenas manipulācijām. PTAC šos interneta pārdevējus aicināja novērst nepilnības un turpmāk cenas norādīt godīgi.
Šogad PTAC uzrauga to tiešsaistes mazumtirgotāju mārketinga kampaņas, kuri rīko Melnās piektdienas akcijas. Šo revīziju rezultāti tiks apkopoti pēc atlaižu perioda beigām.
Par tēmu
Ja jums kāds izsaka izdevīgu piedāvājumu, padomājiet, kam tas ir izdevīgs: jums vai tam, kurš piedāvā…
Vera STEPNOVA
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.