Mediķu arodbiedrība vienojas par atkārtota brīdinājuma streika rīkošanu

Streika laikā paredzēts rīkot protesta sapulci iepretī Ministru kabinetam 27.septembrī.

Uz 19.septembra plkst.15 Streika komiteja ir apkopojusi informāciju, ka brīdinājuma streikā piedalīsies 316 medicīnas nozares darbinieku. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris padomes sēdē skaidroja, ka, atšķirībā no vairākām citām profesijām, mediķiem plaši streikot aizliedz likums un sirdsapziņa, jo streiks ar lielāku skaitu dalībnieku atstātu neatgriezeniskas sekas uz pacientu veselību.

Keris uzsvēra, ka arodbiedrības prasības ir «samērīgas, taisnīgas, savlaicīgas un pieticīgas» un ka LVSADA esot jau piekāpusies sarunās ar Veselības ministriju (VM). Taču arī mīkstinātās prasības no VM puses tiekot ignorētas, tāpat esot vērojama diskriminācija pret veselības nozari salīdzinājumā ar pedagogiem, ar kuriem, atšķirībā no mediķiem, valdība un Saeimas atbildīgā komisija gan aktīvi runā.

Arodbiedrības vadītājs aģentūrai LETA skaidroja, ka mediķu prasības šogad izmaksātu ap 30 miljoniem eiro. Viņš norādīja, ka VM esot atteikusies šos skaitļus pārrunāt ar LVSADA, tāpēc nevarēja komentēt, cik lielu valsts budžeta bāzes pieaugumu no 2023.gada šāds pieprasījums prasītu.

Keris padomes sēdē pauda, ka pašreizējā valdība 2020.gadā «atļāvās noblēdīt» un nepiešķīra 20% pieaugumu mediķiem — tagad jau cita VM vadība esot aizmirsusi šādu rīcību.

«Nāves punkts» ar mediķu aizplūšanu no Latvijas ar pamatā iepriekšējās nevis pašreizējās valdības atbalstu ir ticis pārvarēts, taču solītais mediķiem joprojām nav izpildīts, uzsvēra Keris. Uzskaitot neizpildītos solījumus, LVSADA vadītājs vaicāja, vai tiešām valdības mērķis ir «apzagt» ārstus par 300 eiro, kā arī līdzīgi neizpildīt atalgojuma pieaugumu pārējiem mediķiem.

LVSADA Streika komitejas ziņojumā norādīts, ka vairākas arodorganizācijas ir paudušas, ka algas ir palielinātas pēc 27.jūlija brīdinājuma streika, kā arī norāda uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju Eiropā. Tāpat tiek norādīts, ka ir palielinājies ambulatoru pacientu pieplūdums, tāpēc nav iespējams piedalīties streikā, — reizē tās pauž, ka ir morāli kopā ar nozaru.

LVSADA uzsver, ka pēc 27.jūlijā notikušā pirmā brīdinājuma streika un sapulces pie VM no ministrijas puses neesot izrādīta «ne mazākā vēlme» pildīt streika prasības.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte, organizācija esot meklējusi kompromisu un kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar VM vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. Patlaban esot palikusi tikai viena prasība — LVSADA uzstāj, ka saskaņā ar Ministru kabineta iepriekš lemto ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem — vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām — vismaz 745 eiro.

Atbilstoši minētajai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022.gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro pirms nodokļu samaksas ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 1229 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem un 820 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Kā norāda LVSADA, viena no būtiskākajām Latvijas veselības aprūpes nozares problēmām ir darba roku trūkums, un galvenais problēmas cēlonis esot nesamērīgi zemais atalgojums. Uz to Latvijas valdībai un Saeimai esot norādījusi gan Eiropas Komisija, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Pasaules banka. Tikmēr Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka veselības aprūpe pēc vidējā algu apmēra ir starp piecām vislabāk pelnošajām nozarēm valstī.

LVSADA izceļ, ka Saeima, apstiprinot Nacionālo attīstības plānu 2021.- 2027.gadam, uzsvērusi, ka «neatliekami un būtiski jāpalielina» veselības aprūpes valsts sektorā strādājošo darba samaksa.

LVSADA vērtējumā, premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība patlaban par to «neliekas ne zinis, tāpat kā neliekas ne zinis par LVSADA streika prasībām».

Savukārt VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.

No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga — no 1117 eiro līdz 1183 eiro.

Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% — no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% — no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.