Mediķu algām 2020.gadā piešķir pusi no solītajiem 120 miljoniem eiro

Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot nākamā gada prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām nākamajā gadā nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Papildu piešķirtie 18 miljoni eiro rasti, tostarp atsakoties no ieceres atklāt vēstniecību Austrālijā, kā arī samazinot iemaksas OECD. Kopumā no Ārlietu ministrijas mediķu algām novirzīti 3,2 miljoni eiro.

Zemkopības ministrijā pārskatīta VAS «Latvijas Valsts meži» peļņas prognoze, mediķu algām piekrītot pārvirzīt piecus miljonus eiro. Savukārt Tieslietu ministrija secināja, ka, uzlabojoties darbam ar piedzenamajām naudas summām, Valsts uzturlīdzekļu garantijas fondam būs nepieciešams par diviem miljoniem eiro mazāk līdzekļu, kas arī būtu novirzāmi mediķu algām.

Atbalstīs arī Finanšu ministrijas piedāvājums pārdalīt azartspēļu nodokļa proporciju starp pašvaldībām un valsti. Sākotnēji bija paredzēts, ka valsts budžetā nonāks 90% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem, bet pašvaldību budžetos — 10%. Savukārt valdība pieņēma lēmumu minēto proporciju mainīt, 95% šī nodokļa ieņēmumus novirzot valsts budžetā, bet 5% — pašvaldību. Tādējādi valsts budžetā plānots papildus iekasēt 2,23 miljonus eiro, arī tos novirzot mediķu algām.

Līdztekus Latvijas Banka precizējusi savas peļņas prognozes, secinot, ka tā palielināma par 4,2 miljoniem eiro un šie līdzekļi būtu virzāmi mediķu algām.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Mediķi rosināja atlikt nākamā gada budžeta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr tiks rasti mediķiem solītie miljoni. Tomēr koalīcijas deputāti par likumprojektu atbildīgajā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādu lūgumu neņēma vērā.

Mediķu organizācijas bija izskatījušas nākamā gada budžeta projektu, tajā atrodot vairākas pozīcijas, no kurām, viņuprāt, varētu atteikties par labu solītajam algu pieaugumam. Taču mediķu ierosinājumi netika izskatīti.

Noraidīti tika arī visi opozīcijas deputātu priekšlikumi, kas saistīti ar nepieciešamību rast solīto finansējumu mediķu algu palielinājumam. Viens no populārākajiem avotiem šim mērķim opozīcijas deputātu priekšlikumos bija atteikšanās no jaunā partiju finansēšanas modeļa, kas paredz vairākkārtīgi kāpināt valsts finansējumu politiskajām organizācijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris jau iepriekš brīdinājis, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

Kā ziņots, 2020.gada budžeta konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi — desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi — par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai, proti, 3,513 miljardi eiro.