Maduro izsludina ārkārtējo stāvokli un vaino ASV militārā agresijā pret Venecuēlu

Žurnālistu ziņotais un sociālajos tīklos publicētais liecina, ka Venecuēlas galvaspilsētā nogranduši vairāki sprādzieni, ko pavadīja skaņas, kas atgādināja lidmašīnu pārlidojumus.

«Venecuēla starptautiskās sabiedrības priekšā noraida, neatzīst un nosoda ārkārtīgi nopietno militāro agresiju, ko pašreizējā Amerikas Savienoto Valstu valdība ir pastrādājusi pret Venecuēlas teritoriju un iedzīvotājiem,» paziņoja Maduro valdība.

Prezidents ir «devis rīkojumu īstenot visus valsts aizsardzības plānus» un pasludinājis «ārēju traucējumu stāvokli», paziņoja valdība.

Pentagons un Baltais nams situāciju Venecuēlā nav komentējis.

Tiek ziņots, ka no militārās bāzes angāra Karakasā ir redzami dūmi, kā arī elektroapgāde pārtraukta citam militāram objektam.

Triecieni veikti laikā, kad ASV bruņotie spēki pastiprināti ir vērsušies pret, iespējams, narkotiku kontrabandas kuģiem. Piektdien Venecuēla paziņoja, ka tā ir gatava sarunām ar ASV par līgumu narkotiku kontrabandas apkarošanai.

Maduro ceturtdien pārraidītā intervijā sacīja, ka ASV vēlas piespiest Venecuēlu mainīt valdību un iegūt piekļuvi tās milzīgajām naftas rezervēm, izmantojot mēnešiem ilgo spiediena kampaņu, kas sākās ar masveida militāro spēku izvietošanu Karību jūrā augustā.

ASV ir apsūdzējušas Maduro narkoterorismā.

ASV prezidents Donalds Tramps mēnešiem ilgi draudēja, ka drīzumā varētu dot rīkojumu veikt triecienus mērķiem Venecuēlas teritorijā. ASV ir arī arestējušas naftas tankkuģus, kuriem piemērotas sankcijas, Venecuēlas piekrastē, un Tramps ir devis rīkojumu bloķēt citus tankkuģus, tādējādi, šķiet, cenšoties ierobežot Dienvidamerikas valsts ekonomiku.

ASV bruņotie spēki kopš septembra veikuši daudzus triecienus kuģiem gan Karību jūrā, gan Klusā okeāna austrumos, vēršoties pret, kā apgalvo Vašingtona, narkotiku kontrabandistiem.

Tomēr ASV administrācija nav sniegusi nekādus pierādījumus tam, ka kuģi būtu iesaistīti narkotiku tirdzniecībā, kas savukārt raisa debates par šo operāciju likumību.

Starptautisko tiesību eksperti un tiesību aizsardzības organizācijas norāda, ka šie triecieni, pēc visa spriežot, ir ārpustiesas nogalināšana. Vašingtona to noliedz.

Saskaņā ar ASV armijas publiskoto informāciju nāvējošajā jūras kampaņā vismaz 305 triecienos ir nogalināti vismaz 115 cilvēki.

Šie uzbrukumi sekoja ievērojamai ASV spēku palielināšanai ūdeņos pie Dienvidamerikas krastiem, cita starpā novembrī tur tika izvietots ASV modernākais lidmašīnu bāzes kuģis, kas papildināja jau tā lielāko militāro klātbūtni reģionā vairāku paaudžu laikā ar vēl tūkstošiem karavīru.