LZA: Čakšas demisijas pieprasījums neatrisina kritisko situāciju izglītības nozarē

Viens no galvenajiem iemesliem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbībā ir «ministrijas aparāta kapacitātes vai kompetences trūkums, kas ir novedis pie tā, ka netiek savlaicīgi sagatavoti nepieciešamie normatīvie akti,» pārliecināts Kalviņš. Viņš arī prognozē, ka šā iemesla dēļ nebūs iespējams uzsākt «augstākajai izglītībai un zinātnei svarīgas aktivitātes» vai izmantot tām paredzētos līdzekļus.

Vienlaikus Čakša «ir saņēmusi mantojumā daudzu iepriekšējo valdību neatrisinātu Latvijas izglītības sistēmas reformas problemātiku, kas nav atrisināmas bez visu ministriju kopdarbības, it īpaši finansējuma un reģionālās attīstības kontekstā,» uzskata Kalviņš.

Viņš ir pārliecināts, ka ministres apņemšanās nodrošināt bērniem kvalitatīvu izglītību ir ilgtermiņā sasniedzams rezultāts, kas prasa pārmaiņas, komunikāciju un sadarbību, iesaistot pašvaldības un plašu sociālo partneru loku.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 30.jūnijā nolēma prasīt izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) demisiju, jo nav izpildīts arodbiedrības lūgums pieņemt grozījumus visos nepieciešamajos Ministru kabineta (MK) noteikumos par finansēšanas kārtību pedagogiem, kā arī nav panākta vienošanās saistībā ar pedagogu darba slodzes balansēšanu turpmākajos gados.

Kā iemeslus Čakšas demisijas pieprasījumam arodbiedrība min arī «nepārdomātu risinājumu piedāvāšanu un pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu» jautājumos par skolu tīklu optimizāciju un finansējuma pārdali Veselības ministrijai, kā arī «neprofesionālu, novēlotu un kļūdainu» centralizēto eksāmenu norisi un rezultātu paziņošanu, kas «ir radījis haosu izglītības iestādēs, izmisumu pedagogos, apjukumu un neziņu par iespējām turpināt izglītošanos bērnos un vecākos», teikts demisijas pieprasījumā.