LNO: Sveicam jubilejā Ilonu Bageli!

Latvijas Nacionālā opera un balets no sirds sveic Ilonu Bageli jubilejā, vēlot radošus panākumus, iedvesmu, spēku un veselību!

Vārds kolēģiem:

Soprāns Inga Šļubovska-Kancēviča:

Ilona ir brīnišķīga, daudzpusīga dziedātāja ar īpaši spēcīgu, skaistu balsi, lieliska aktrise un ļoti laba skatuves partnere. Dzīvē viņa ir sirsnīga, mierīga, ar labu humora izjūtu. Neatkarīgi no tā, cik maza vai liela loma būtu iedota Ilonai, uz skatuves viņas tēls piesaista visu manu uzmanību. Vēlu, Ilonīt, Tev būt tikpat spožai, krāsainai, skanīgai uz skatuves un ilgi vēl priecēt klausītājus! Esi spēka pilna un lai Tu pati un visi Tavā ģimenē ir laimīgi! Sirsnīgi sveicu skaistajā Jubilejā, mīļo Ilonīt!

Čelliste Inga Ozola:

Es bez Ilonas savu dzīvi vairs nespēju iedomāties. Mūsu radošā darbība ir cieši saistīta, kopā aktīvi spēlējot kopš 2011. gada arvien jaunās koncertprogrammās. Es tikai varu apbrīnot Ilonu par viņas darbaspējām, par to, cik dažādos žanros viņa darbojas. Kā viņa spēj pusstundas laikā pārslēgties no Verdi uz Raimondu Paulu, uz ziņģi, uz mūziklu, uz teātri, uz izrādi Klāvas tantes skūpsts Jaunajā Rīgas teātrī. Pēc tam vēl aizbraukt uz Daugavpili, palaist savu dēliņu uz skolu un atbraukt uz mēģinājumu operā vienpadsmitos. Ilona ir apbrīnojams cilvēks, sirsnības iemiesojums. To dzird un jūt arī Ilonas Bageles neskaitāmie dievinātāji, kuri viņas sniegumu koncertos apbalvo ar visskaļākajiem aplausiem. Un Ilona no skatuves pretī atdod sevi par tūkstoš procentiem. Es novēlu viņai lielu izturību, lai viņas puiši viņu tāpat lutina arī turpmāk un lai mums ir skaisti koncerti kopā! Un, galvenais, veselību!

Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš:

Ilona vienmēr ir spoža, spilgta, pamanāma ar skanīgu balsi, kas skan pāri orķestrim. Viņa ir temperamentīga un uz skatuves atdod sevi visu, reizēm viņai pat nākas savu temperamentu ierobežot. Brīnišķīga kolēģe, kas vienmēr rēķinās ar partneru darbu un ar kuru ir patīkami strādāt. Ilona ir aizņemts cilvēks arī ārpus operas un tas ir pat labi, jo viņa jūtas brīnišķīgi visos žanros, ne tikai izrādēs, bet arī koncertos, kur māk pasniegt katru vārdu un domu, ko izdzied uz skatuves. Ilona nekad nebūs remdena. Novēlu Ilonai atrast laiku sev un lai visas lielākās un svarīgākās lomas vēl ir priekšā, jo mecosoprānu repertuārs to atļauj!

… Ilona Bagele ir Latvijas Nacionālās operas soliste un viena no pieprasītākajām koncertmāksliniecēm Latvijā ar vērienīgu pieredzi akadēmiskajā, džeza un populārajā mūzikā.  Ilona Bagele ir Daugavpils Universitātes asociētā profesore, kā arī Daugavpils teātra muzikālo izrāžu vokālā konsultante. 2003. gadā dziedātāja pievienojusies Latvijas Nacionālās operas solistu ansamblim. Viņas plašajā lomu sarakstā ir tādas lomas kā Suzuki (Madama Butterfly), Mersedesa (Karmena), vecmāmuļa Burija (Jenūfa), De Kruasī kundze (Karmelīšu dialogi), Aukle (Jevgeņijs Oņegins), Marselīna (Figaro kāzas), Grāfiene (Pīķa dāma), Flora (Traviata), cūciņa Gebgeba (Putnu opera), Madalēna (Rigoleto), Marta (Fausts) un daudzas citas. Māksliniece dziedājusi neskaitāmos koncertos Latvijā, kā arī sniegusi solo koncertus. Par Latvijas Nacionālajā operā tapušo koncertizrādi Cantando y amando, kurā viņa kā soliste dziedāja Astora Pjacollas tango, saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2012 kategorijā Gada uzvedums. 2018. gadā Ilona Bagele saņēmusi Latvijas Nacionālās operas fonda Gada balvu operai kategorijā Labākā operas soliste.

Kabarē stila koncertā Tāda ir dzīve… skan leģendārā vācu komponista Kurta Veila mūzika –  kompozīcijas no pasaulslavenās Trīsgrašu operas, nepabeigtā mūzikla Haklberijs Fins, dziesmuspēles Mahagonija, operas Zuduši zvaigznēs u.c. To aranžijas veidojis Andrejs Puškarevs. Koncertā kopā ar Ilonu Bageli piedalās Andris Ābelīte (trompete), Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells), Normunds Everts (sitamie instrumenti), Inita Āboliņa (akordeons), un Viktors Veļičko (kontrabass). Koncerta režisore ir Elita Bukovska, mākslinieciskās koncepcijas autore – Ilze Ozoliņa, kostīmu māksliniece – Kristīne Pasternaka. 

Foto A. Zeltiņa