LIZDA vadītāja: Vairāk kompromisu nebūs

Izlīguma sarunu vairs nebūs, jo tādu jau bijis ļoti daudz, akcentēja Vanaga. Politiķiem dots laiks līdz 15.martam veikt visus nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus.

«Esam gatavi strādāt ar precizējumiem, bet vairāk kompromisu nebūs. Arī ar jauno ministri ir izrunāts maksimums. Tam ir jāpieliek punkts, panākot, ka normatīvie akti beidzot tiek pildīti,» uzsvēra Vanaga.

Viņa pastāstīja, ka, turpinot nepildīt dažādus normatīvos aktus, zinātniekiem nav ieskaitīts finansējums algām par šo gadu.

«Ministrijas ierēdņu neizdarības dēļ zinātniekiem par janvāri nevar izmaksāt algas. Ir neievēroti noteikumi par bāzes finansējuma piešķiršanu,» sacīja Vanaga.

Viņa precizēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav ieskaitījusi bāzes finansējumu, lai varētu izmaksāt algas zinātniekiem.

Zinātniskās institūcijas, nesaņemot finansējumu, izlīdzas, paņemot naudu «no citām kabatiņām», piebilda Vanaga.

Atbalstu LIZDA pauž opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas uzskata, ka Krišjāņa Kariņa vadītā valdība esot pievīlusi pedagogus, valsts budžetā neparedzot pietiekamu finansējumu izglītības nozarei. ZZS sola budžeta veidošanas diskusijās Saeimā uzstāt, «lai izglītības nozarei tiktu piešķirts adekvāts finansējums, kas nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu izglītību ikvienam Latvijas bērnam un jaunietim».

«Pedagogu prasības par atalgojuma celšanu un darba slodzes sabalansēšanu ir loģiskas un atbalstāmas. Diemžēl valdība tikai vārdos izglītību un mūsu bērnu nākotni dēvē par prioritāti, bet budžeta ailēs tam apstiprinājuma nav,» paudis ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis.

ZZS neatbalsta «valdības ieceres par jaunām prasībām pašvaldībām, lai saņemtu valsts finansējumu izglītības iestādēm», jo skolu slēgšana daudzviet Latvijā nozīmēšot «vēl plašāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas nav pieļaujams».

Kā ziņots, LIZDA nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pildītu streika prasības, pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks.

Kā norādīja LIZDA, nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA arodbiedrības Padome ar balsu vairākumu ir lēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai tomēr dažādos normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi.

Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, 24.aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu tiks uzsākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Jau ziņots, ka LIZDA vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem. Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija vakar jāapstiprina valdības sēdē.

LIZDA aģentūrai LETA papildus norādīja, ka, lai gan saskaņošanas sarunu gaitā tā bija panākusi šķietamas vienošanās ar IZM, pašreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē.

Analizējot IZM veiktos finanšu ietekmes aprēķinus, LIZDA secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams. Streika vienošanās izpildes sarunas bija ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.

Papildus IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi — papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Papildus tam valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro. Nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.

Jau ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.