Viņa norādīja, ka publiski pieejamie IZM aprēķini joprojām esot neprecīzi. Vanaga norādīja, ka nav iespējams pārliecināties par visu prasību izpildi, jo šobrīd nav iekļauts algu pieaugums skolu administrācijai, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem un citām grupām.
Uz to izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atbildēja, ka fokuss šobrīd ir uz pedagogu minimālās algas pieaugumu.
IZM piedāvātais pedagogu algu grafiks paredz zemākās darba algas likmes pieaugumu visām pedagogu grupām no šī gada 1.septembra. Pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme paredzēta 8,50 eiro. Plānots, ka no 2024.gada 1.janvāra pedagogu zemākā vienas stundas likme būs 9,54 eiro, bet no 2025.gada 1.janvāra — 10,35 eiro.
Pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākā darba samaksas likme no šī gada 1.septembra plānota 7,75 eiro, bet no 2024.gada 1.janvāra — 9,04 eiro, savukārt no 2025.gada 1.janvāra — 10,35 eiro.
Grafiks zemākās mēneša darba samaksas likmes palielināšanai akadēmiskajam personālam veidots, ievērojot proporcionāli tādu pašu samaksas pieaugumu pirmajos divos periodos, kā tas noteikts pārējiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus. Ar šī gada 1.septembri profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem — 1587 eiro, docentiem — 1270 eiro, lektoriem — 1017 eiro, asistentiem — 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.
Latvijas Studentu apvienības prezidente Liene Levada un Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts aicināja valdību pārskatīt papildu finansējuma avotu augstākās izglītības iestāžu darbinieku algu palielināšanai, ne pārdalot jau piešķirto finansējumu augstākajai izglītībai, jo tas ietekmēs tenūrprofesora programmas ieviešanu.
Savukārt Čakša pauda uzskatu, ka budžeta finansējums tiks izmantots prioritātēm, savukārt tenūrprofesora programmas ieviešanai tiks izmantots struktūrfondu atbalsts.
Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu no septembra līdz decembrim, izņemot akadēmiskajam personālam, nepieciešami 9 039 833 eiro, bet 2024.gadā — 83 461 535 eiro, savukārt no 2025.gadā — 138 455 012 eiro ik gadu.
Akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai papildus nepieciešamais finansējums šogad ir 2 821 222 eiro, bet 2024.gadā — 16 870 574 eiro, savukārt no 2025.gada — 18 415 333 eiro ik gadu.
Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiku otrdien vienbalsīgi atbalstīja valdībā. MK noteikumus par to, kā tiks celts pedagogu atalgojums, paredzēts apstiprināt valdības ārkārtas sēdē piektdien, 21.aprīlī.
Piektdien arī tiks pieņemti grozījumi MK noteikumos par darba slodzes sabalansēšanu visām pedagogu grupām, izpildot otro streika prasību, līdz ar ko Čakšas un ministrijas juristu skatījumā zudīs juridiskais pamats streika rīkošanai.
Izglītības un zinātnes ministres padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos Sergejs Ancupovs aģentūrai LETA norādīja, ka līdz šim, tostarp tiekoties ar ministri pirmdien, no LIZDA padomes puses nav izskanējusi prasība par streika vienošanās izpildi līdz 19.aprīlim.
LIZDA padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.