LIZDA: Izglītības iestādēm pašām būtu jālemj par telefonu izmantošanas liegumu skolās

Viņa norādīja, ka nereti bērnam telefons ir nepieciešams, lai sazinātos ar vecākiem, vai tas tiek izmantots mācību procesā, tāpēc lēmums par daļēju vai pilnīgu ierīces lietošanas aizliegumu būtu jāatstāj skolu pārziņā.

Vanaga atzīst, ka ar telefona lietošanas kultūru izglītības iestādēs ir novērojamas problēmas, līdz ar ko lietošanas ierobežojumi varētu veicināt socializēšanos. Vienlaikus izglītības iestādēm būtu jādomā, kā skolēniem saturiski pavadīt laiku starpbrīžos, piemēram, būtu jābūt pieejamām galda spēlēm.

Domājot par sava bērna dzīvi, vairumu skolēnu vecāku satrauc atvašu viedierīču lietošanas paradumi, liecina vecāku organizācijas «Mammamuntetiem.lv» veiktā tiešsaistes aptauja. Tajā bažas atklājuši 68% respondentu.

Organizācijas vadītājas Ingas Akmentiņas-Smildziņas ieskatā viedierīču izmantošanas ierobežošanas jautājumam skolās jābūt izglītības iestāžu dienaskārtībā, un to lietošana būtu jāierobežo. 

Pretējs redzējums ir izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV). Viņa ir pārliecināta, ka viedierīču lietošanu skolās iespējams regulēt, «skaidri nosakot iekšējos noteikumus».

«Bieži vien tās gaidas, kuras mēs izvirzām paši sev, pārliekam uz citu, un nereti tas ir bērns — es netieku galā ar savu viedierīci un dusmojos, ka bērns netiek galā,» sacīja Čakša. «[Mēs] runājam sabiedrībā par zemo digitālo pratību, to, ka nemākam lietot digitālos rīkus. Mēs nevaram aizbēgt no tā, kas mums ir ikdiena.»

Kā vēstīts, Saeima šonedēļ nodeva izskatīšanai «Apvienotā saraksta» (AS) iesniegtos grozījumus Izglītības likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas izglītības iestāžu personālam piešķirtu tiesības aizdomu gadījumā pārbaudīt skolēnu personīgās mantas un ierobežot vai aizliegt mobilo telefonu un viedierīču lietošanu skolā.

AS uzsver, ka izglītības iestādēm pašlaik neesot likumīgi iespējams ierobežot viedierīču un mobilo telefonu lietošanu.

Partiju apvienība atsaucas arī uz UNESCO jūlija ziņojumā rosināto mobilo viedierīču aizliegšanu izglītības iestādēs, pamatojot to ar sliktiem lasītprasmes rezultātiem sākumskolas posmā un traucēšanu koncentrēties mācībām.

Jaunākajā UNESCO Globālās izglītības monitoringa ziņojumā «Tehnoloģijas izglītībā» valstis tiek mudinātas noteikt savus nosacījumus tam, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas izglītībā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadītu mācīšanu un mācīšanos.

Ziņojuma autori aicina valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītības mērķiem un to lietošana sniedz visiem vienlīdzīgas iespējas. Ziņojumā pausts, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu digitālo tehnoloģiju pievienotajai vērtībai izglītībā, jo tehnoloģijas attīstoties ātrāk, nekā to esot iespējams novērtēt. 

Lai arī tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir paplašinājis iespējas mācīties cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, ar redzes traucējumiem, piekļuve tehnoloģijām ziņojumā tiek vērtēta kā nevienlīdzīga, jo pasaulē tikai 40% sākumskolu, 50% pamatskolu un 65% vidusskolu esot pieslēgtas internetam.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka skolotāji bieži jūtas nesagatavoti un viņiem trūkst pārliecības, mācību procesā izmantojot tehnoloģijas, bet tikai pusē valstu ir standarti skolotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju attīstībai. Tāpat tiek vērsta uzmanība uz kvalitātes un daudzveidības regulējuma un kontroles trūkumu, kā arī pārmests, ka tehnoloģiju iegādē netiek ņemta vērā ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu, bērnu labklājību un planētu.