Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu

Viņš pauda, ka pirms krīzes visi «nopietnie» lidojumi sākotnēji ienāca Rīgā un tikai tad tika sadalīti uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tomēr patlaban šāda sistēma nepastāv, un tas ir apzināts valdības lēmums.

Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta tāda veida ierobežojumus starptautisko sakaru jomā, kas ir koordinēti un ko atbalsta visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai vismaz valstu bloks, kas ir vienā reģionā. «Šajā konkrētajā gadījumā ir īpatnēja situācija, ka Latvija vienpusēji ir ieviesusi šādus ierobežojumus pārvadājumiem uz trešajām valstīm un ir vienīgā šāda ES dalībvalsts. Visās citās ES valstīs šādi lidojumi notiek,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ņemot vērā, ka robežas nav slēgtas ne ar Lietuvu, ne ar Igauniju un faktiski ne arvienu ES dalībvalsti, cilvēki, kuri vēlas nokļūt trešajās valstīs, to arī pašlaik dara.

Linkaits atzīmēja, ka no šādiem apstākļiem cieš Rīgas lidosta, kurā februārī pārvadāts par 95,1% mazāk pasažieru nekā attiecīgajā periodā pērn. Tajā pašā laikā Igaunijas un Lietuvas lidostās rādītāji ir pozitīvāki, kas nozīmē, ka Rīga zaudē tranzīta mezgla pozīcijas.

Satiksmes ministrs izteica cerību, ka tuvākajā laikā jautājums par aizlieguma atcelšanu ceļošanai uz trešajām valstīm tiks skatīts valdības sēdē vai vismaz iekļauts tās darba kārtībā.

Jau vēstīts, ka Linkaits ceturtdienas, 4.marta, valdības sēdes dienaskārtībā vēlējās iekļaut jautājumu, kas atļautu gan regulārus, gan neregulārus lidojumus uz trešajām valstīm. Tomēr šī jautājuma izskatīšanai iebilda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš aicināja ministrus valdības sēdēs neiekļaut jautājumus, kas neatbilst Operatīvajā vadības grupā lemtajam.

«Valdības sēdēs varam prasīt mainīt vai nemainīt Operatīvās vadības grupas lēmumu, bet tagad ir iesniegts jautājums, kas nav skatīts Operatīvās vadības grupā. Ja prasām šai grupai izstrādāt dokumentus, ko iesniegt izskatīšanai valdībā, tad to arī ievērojam,» pauda premjers.

Linkaits gan piebilda, ka Ministru prezidents ir maldināts, jo Satiksmes ministrija (SM) izskatīšanai valdībā iesniegusi Operatīvās vadības grupas lēmumu.

Tomēr Operatīvās vadības grupas vadītājs, valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis paskaidroja, ka Operatīvā vadības grupa atbalstījusi priekšlikumu par regulāru lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, savukārt izskatīšanai valdībā iesniegts darba grupā neskatīts priekšlikums, kas atļautu arī neregulārus lidojumus uz trešajām valstīm. Citskovskis piebilda, ka šo informāciju apstiprina arī SM atbildīgie ierēdņi.

Tāpat ziņots, ka lidosta «Rīga» pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā, vienlaikus Viļņas lidostā pasažieru skaits pagājušajā gadā samazinājās par 73,8% — līdz 1,312 miljoniem, bet Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits saruka par 73,6% — līdz 863,6 tūkstošiem.