Lieldienu mūzikas koncerts no Dzintaru koncertzāles

“Kur ir orķestris, tur vienmēr ir svētki” – šī frāze ir droši attiecināma uz koncertprogrammu “Svētku fanfaras”, jo klausītājus brīžiem pārsteigs teju divi orķestri – brīnumains un neikdienišķs metāla pūšaminstrumentu spožums un ērģeļu stabuļu bagātīgie tembri krāšņā un kuplā kopskaņā, iegūstot papildu dimensijas un spēku. Daudzveidīgs ir arī viņu izvēlētais repertuārs – no barokāla svinīguma līdz mūsdienu komponistu skaņumākslai.

Vācu ērģelnieks HANSS ANDRĒ ŠTAMMS iespaidīgā un kontrastiem pilnā kompozīcija “Intrada festiva” ērģelēm un pūtēju kvintetam, kas līdzās svinīgām gavilēm aizkustina ar melodisku lirismu un mierpilnām pārdomām.

JOHANS SEBASTIĀNS BAHS ir viens no visu laiku izcilākajiem komponistiem. Baroka meistara atstātais muzikālais mantojums ir ļoti plašs un daudzpusīgs. “Piece d’Orgue” jeb “Fantāzija solmažorā BWV 572” ir vienīgais darbs ērģelēm, kuram J. S. Bahs izvēlējies dot nosaukumu franču valodā.

Mūzikas vēsturnieki norāda arī uz franču ērģeļmūzikas ietekmi, ko vēl vairāk apliecina arī mūzikas raksturs un opusa trīs posmu nosaukumi franču valodā – “Très vitement”, “Gravement” un “Lentement”. Savukārt J. S. BAHA ērģeļmūzikas darbu sarakstā apjomīgu un būtisku sadaļu veido korāļprelūdijas. J. S. Bahs jau no agras jaunības bija iemīlējis luterāņu korāļus un tajos pausto evaņģēlisko vēsti, kas caurvij arī viņa mūziku.

RIHARDS DUBRA par savu daiļradi ir mazrunīgs, jo viņa mūzika spējot atklāt vairāk nekā izteikti vārdi. Vairums R. Dubras darbu ir ar garīgu saturu, tostarp arī 1999. gadā tapusī meditācija ērģelēm “Dievmātes skatiena pieskāriens”.

Komponists atzīst: “Tāpat kā katram ir ejams savs ceļš pie Dieva, tā arī katram komponistam, droši vien, ir ejams savs ceļš pie emocijām mūzikā, un caur to – arī pie Dieva.” Komponista rokrakstu veidojis minimālisms, gregorika un renesanses mūzika, vienlaikus izteiksmes līdzekļu sakausējums ir drīzāk romantisks.

POLS DIKĀ bija franču komponists un pedagogs, vairāku ievērojamu skaņražu, tostarp Olivjē Mesiāna profesors Parīzes konservatorijā. Viens no slavenākajiem viņa darbiem ir viencēliena balets “Perī”, kuram 1912. gadā autors pievienoja ievadu – spožas fanfaras.

MAIJAS EINFELDES gaiši mierinošais “Sanctus” ērģelēm. M. Einfeldes mūzika ir vienlaikus arī viņas autobiogrāfija, ļoti personiska skaņu māksla, reibinoši dziļa, dažkārt dramatiskiem pavērsieniem piesātināta, emocionāliem kontrastiem caurausta un ekspresīva. Komponistei piešķirta Lielā mūzikas balva 2019 par mūža ieguldījumu.

Ievērojamā latviešu simfoniķa JĀŅA IVANOVA mūzika izceļas ar spilgti izteiktu latgalisku mentalitāti, emociju tiešumu un pārdzīvojumu dziļumu, dzimtās puses dabas ainavu gleznojumu skaņās un uzrunājošu melosu. 1938. gadā sarakstītais “Koncerts čellam ar orķestri” un tā otrās daļas tēma, domājams, ir visatpazīstamākā J. Ivanova mūzika.

Jaunās komponistes RENĀTES STIVRIŅAS skaņdarbs “Attende Domine” tapis pēc poļu ērģelnieka Kamila Mikas ierosinājuma un pirmatskaņots 2019. gada 21. septembrī Mariana Savas Poļu ērģeļmūzikas festivālā Krakovā. “Kā iedvesmas avots man kalpoja gavēņa laika gregoriskais dziedājums ar tādu pašu nosaukumu – quasi improvizēts, brīvi plūstošs un īsām nopūtu frāzēm elpojošs, apvienojot konkrētas ritmiskas figurācijas ar ad libitum posmiem. Svētā Akvīnas Toma Adoro te devote citāts nāk kā gandarīšanas jēga un piepildījums, ar imitāciju palīdzību nepiespiesti sagatavojot kulminācijai.”

Itāliešu renesanses laikmeta komponists un ērģelnieks DŽOVANNI GABRIELI pazīstams kā viens no spilgtākajiem Venēcijas skolas pārstāvjiem. Dž. Gabrieli bija viens no pirmajiem skaņražiem, kurš partitūrās rūpīgi iekļāva norādes par dinamiku. Ar nosaukumu “Canzon”, kas aizgūts no franču vārda chanson, viņš apveltījis vairākus desmitus kompozīciju.

Ilze Reine ir Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece un viena no aktīvākajām koncertērģelniecēm Latvijā. Jānis Porietis ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) trompešu grupas koncertmeistars kopš 2016. gada. Pirmais metālpūšaminstrumentālists, kurš nominēts Lielajai mūzikas balvai (2015). 2018. gadā izveidotajā metāla pūšaminstrumentu kvintetā J. Porietis sapulcinājis savus domubiedrus, Latvijas labākos profesionāļus. 

Jenss Emīls Holms ir “Sinfonietta Rīga” pirmā trompete. Strādājis Olborgas Simfoniskajā orķestrī un bijis trompešu grupas asistents Malmes Simfoniskajā orķestrī Zviedrijā. Kārlis Rērihs ir “Sinfonietta Rīga” un orķestra “Rīga” mūziķis, mežraga spēli apguvis Lucernā, kur ieguvis bakalaura grādu pie profesora Olivjē Darbelē. Artūrs Bērziņš ir LNSO un Latvijas Nacionālā operas orķestra mūziķis, trombona spēles un improvizācijas meistars, kurš nereti muzicē arī neakadēmiskos žanros. Tubists Roberts Brants muzicējis orķestrī “Rīga”, LNSO, “Sinfonietta Rīga”, kā arī dažādos mūzikas ansambļos.