Lielās slimnīcas: Covid-19 krīzes pārvarēšanā sabiedrības atbalsts vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk

Kā aģentūru LETA informēja LLSA pārstāve Una Grenevica, pirmdien Levits attālināti tikās ar asociācijas biedriem — Ābolu, valdes locekli Imantu Paeglīti un valdes locekli Rinaldu Muciņu, lai pārrunātu klīnisko universitāšu slimnīcu gatavību Covid-19.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas vadītāji iepazīstināja prezidentu ar šī brīža gatavības stāvokli visās klīniskās universitātes slimnīcās.

Attālinātās tikšanās laikā Valsts prezidents paudis interesi par medicīnas darbinieku aizsargāšanu pret vīrusu, kā arī par viņu noslodzi, slimnīcu praktisko darbu vīrusa ierobežošanā un cilvēku testēšanā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Kā prezidentam pavēstījuši slimnīcu vadītāji, ir atjaunoti individuālo aizsardzības līdzekļu krājumi, organizētas apmācības un simulācijas, iespēju robežās pacientiem nodrošinātas attālinātas ārstu konsultācijas, kā arī ieviesti risinājumi, lai apsargātu seniorus.

Valsts pirmā amatpersona izteikusi pateicību visiem, kuri ir iesaistīti šajā darbā — medicīnas darbiniekiem, kuri ir iesaistīti vīrusa ierobežošanā, kā arī slimnīcām par to efektīvo un operatīvo rīcību.

«Vēlos uzsvērt, ka Latvijas lielās slimnīcas ir bijušas un ir daudz gatavākas jau no ārkārtas situācijas pirmajiem brīžiem, nekā to varam redzēt dažās citās Eiropas valstīs pēc vīrusa Covid-19 izplatīšanās, un par to es vēlos gan slimnīcu vadībai, gan medicīnas darbiniekiem izteikt lielu pateicību,» akcentēja Levits.

Savukārt Ābols norādīja, ka tas, cik Latvijas slimnīcas ir gatavas Covid-19 krīzes situācijai, šoreiz tikai daļēji būšot atkarīgs no pašiem mediķiem un slimnīcām. «Iznākums būs atkarīgs no infekcijas izplatības scenārija, kura veidošanā līdzdalīgs var būt ikviens cilvēks Latvijā. Īpaši būtiski ir nodrošināt aizsardzības līdzekļus un testēšanas iespējas,» uzvēris Ābols.

Tāpat viņš norādīja, ka Covid-19 krīze izgaismo trūkumus, kas sistēmā krājušies gadu gaitā, piemēram, nepietiekamos cilvēkresursus. Latvijas medicīna ilgstoši ir pastāvējusi uz tā, ka cilvēki strādā vairākās darba vietās, kam šodienas apstākļos var būt ļoti augsta cena, skaidroja LLSA valdes priekšsēdētājs, akcentējot, ka inficējoties mediķim ne tikai ir risks pārnest infekciju, bet arī tiek ietekmēta pakalpojumu nodrošināšana.

«Covid-19 krīze ilustrē arī klīnisko universitāšu slimnīcu stratēģisko lomu šādās situācijās, jo līdzās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra kolēģiem tieši klīnisko universitāšu slimnīcās norit aktīvākais sagatavošanās un pacientu vadīšanas darbs,» paudis Ābols.

Viņaprāt, krīzē skaidri izgaismojas arī infrastruktūras trūkumi, nepietiekamās medicīnas tehnoloģijas un tas, ka ir taupīts uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības rēķina. Tomēr viņš uzsvēra, ka, neraugoties uz minēto, klīnisko universitāšu slimnīcas ir apņēmības pilnas darīt visu nepieciešamo, bet sabiedrības atbalsts ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk.

Levits sarunā esot atzinis, ka Covid-19 krīzes mācība ir tā, ka veselības aprūpei budžetā un vērtību skalā ir jābūt augstākai prioritātei. Viņaprāt, to tagad izprot arī sabiedrība, un pēc krīzes risināšanas būšot jāturpina pievērsties sistemātiskiem risinājumiem.