Līdz 2026.gadam plānots izbūvēt jaunu satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu

Kā norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV), Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa.

«Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem,» uzskata Ķirsis.

Kā norāda pašvaldībā, patlaban pārvadā notiek inženiertīklu izbūve, pāļu urbšana, tilta balstu un laidumu būvniecība, ielu un ceļu izbūve. Kā nākamie darbi objektā tiek plānoti tērauda laidumu montāža un uzbīdīšana pār Sarkandaugavu.

Kā atzīst būvnieki, lielākie izaicinājumi darbu procesā ir tādi, ka būvniecība notiek šauros, ierobežotas teritorijas apstākļos un virs ūdens, kas apgrūtina konstrukciju montāžu, kā arī darbu plānošana, lai netraucētu blakus esošo teritoriju darbībai, tai skaitā SIA «MAN-TESS» un Rīgas brīvostas teritorijām. Tas prasot izstrādāt un ievērot kustības grafikus, paredzēt uzgaidīšanas vietas, ierobežot kustības ātrumu un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Kā norāda domē, Kundziņsalas teritorijā pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma jau realizēta lielākā daļa būvniecības darbu — izbūvēti savienojošie ceļi, laukumi, atbalstsienas, inženierkomunikācijas, apgaismes balsti. Tāpat izbūvēta lielākā daļa muitas kontroles punkta infrastruktūras — nojume un ēka, un patlaban notiekot darbs pie iekštelpu apdares un aprīkojuma uzstādīšanas. Paredzamais visu darbu pabeigšanas termiņš 2025.gada pirmā puse.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna norāda, ka Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. «Vienlaikus par Kundziņsalā esošajām brīvajām industriālajām teritorijām interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski investori, izskatot tās kā potenciālu vietu atjaunīgās enerģijas projektu nobāzēšanai, piemēram, vēja enerģijas vai to komponenšu ražotnēm,» pauž Sūna. Viņš piebilst, ka Kundziņsalas ostas terminālos šobrīd tiek apkalpots vairāk 1000 kravas auto vienību dienā.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Domē akcentē, ka jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus — savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi. Tostarp pārvada izbūve nozīmējot arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju, norāda domē.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad — aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem — KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro. Finansējuma saņēmējs ir Rīgas brīvostas pārvalde.