Levits nesteigsies izteikt viedokli par Saeimas vairākuma lēmumu dibināt jauna ministra amatu

Kanāla «TV24» raidījumā «Nedēļa.Post scriptum» Valsts prezidents norādījis, ka patlaban nav pamatojuma ministra biedra amata izveidei Aizsardzības ministrijā (AM). Levits uzsvēra, ka līdz šim viņš nav redzējis labu pamatojumu ministra biedra amata nepieciešamībai AM, bet tāds varētu arī būt.

«Es nevaru izdalīt atsevišķu jomu aizsardzības politikā, kur tas būtu nepieciešams. Tas nav galīgais vērtējums, bet patlaban neredzu tādu nepieciešamību,” raidījumā pauda prezidents, taujāts, vai viņš uzskata par lietderīgu šāda amata izveidi un vai tas būtu uzticams «Apvienotā saraksta» pārstāvim, 14.Saeimas deputātam Igoram Rajevam.

Atbildot uz «TV 24» jautājumu, Valsts prezidents klāstīja, ka ministru biedri būtu vajadzīgi zināmās politikas jomās — augstākās izglītības un zinātnes jomā, digitalizācijas jautājumos, demogrāfijas, ģimenes un bērnu lietu jautājumos.

Tāpat Levits uzsvēra, ka saskaņā ar Satversmi, ar Valsts prezidentu jāsaskaņo aizsardzības un ārlietu ministru kandidatūras. Viņš augstu novērtēja pašreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru ārlietu ministra amatam un Ināras Mūrnieces (NA) kandidatūru aizsardzības ministra amata.

LETA jau rakstīja, ka Saeimas vairākums 1.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, izveidojot jaunu — klimata un enerģētikas ministra — amatu. Par jauna ministra amata izveidi nobalsoja 52 koalīcijas deputāti, bet visi 45 klātesošie opozīcijas deputāti nobalsoja pret.

Topošajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, tādējādi jaunas izmaksas radīšot vien ministra un pāris vadošo ierēdņu algas, mierina ieceres aizstāvji.

Neoficiāli zināms, ka uz enerģētikas un klimata ministra amatu varētu pretendēt «Jaunās vienotības» pārstāvis Raimonds Čudars.

Tāpat 1.decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, apstiprinot topošās koalīcijas priekšlikumu par ministru biedru ieviešanu.

Iepriekš grozījumu tālāku virzību neatbalstīja parlamenta Juridiskā komisija. Tāpēc, pārmetot koalīcijai Saeimas procedūru neievērošanu, opozīcijas deputāti pieļāva pieņemto grozījumu apstrīdēšanu Satversmes tiesā.

Likumā noteikts, kas ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst attiecīgā ministra kompetencē un kuru pārziņu viņam ir noteicis ministrs, kā arī ministra uzdevumā pilda citus pienākumus. Ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs.

Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, tajā skaitā, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma. Ministra biedrs amatā varēs atrasties ne ilgāk kā attiecīgais ministrs.

Ministra biedrs būs līdzvērtīga amatpersona parlamentārajam sekretāram un atbilstoši noteiktajai kompetencei saskaņā ar attiecīgo ministru varēs dod rīkojumus valsts sekretāram, citām ministrijas amatpersonām un ministra pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem.

Ministru kabinetam līdz 2023.gada 1.oktobrim jāiesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem citos likumos, kas nepieciešami ministra biedra darbības nodrošināšanai.

Par likuma izmaiņām nobalsoja 52 jaunās koalīcijas deputāti, 36 Zaļo un zemnieku savienības, «Progresīvo» un «Stabilitātei» deputāti nobalsoja pret, bet visi klātesošie «Latvija pirmajā vietā» deputāti balsojumā izlēma nepiedalīties.