Levits: NATO un ES dalībvalstis ir skaidri pateikušas, ka Ukrainai ir jāuzvar

Viņš norādīja, ka kara Ukrainā sākumā pasaulei vajadzēja zināmu laiku, lai saprastu, ka krievi Ukrainā netiek uz priekšu vai netiks uz priekšu vienkārši. Prezidenta ieskatā, ņemot vērā ilgstošo letarģiju un ilūzijām Rietumos attiecībā pret Krieviju, valstis atguvās diezgan ātri, jo brutālā realitāte bija visiem redzama.

«Latvieši, lietuvieši, igauņi un poļi jau vienmēr teica, ka Krievija ir kļuvusi par agresīvu valsti, bet diemžēl to neuztvēra tik nopietni. Jāsaka, ka arī demokrātijas kļūdās. Demokrātijās valdīja pret Krieviju ilūzija, kas diezgan ātri izlīda,» sacīja Levits.

Valsts pirmā persona uzsvēra, ka NATO dalībvalstu savstarpējā komunikāciju ir kļuvusi daudz ciešāka, it īpaši augstākajā politiskajā līmenī. Ir izveidots Bukarestes devītnieks (B9), kas aptver NATO Austrumu flanga valstis. Prezidents atzīmē, ka B9 varētu pievienoties arī Somija, jo pēc tās pievienošanās aliansei būs visgarākā robeža ar Krieviju 1300 kilometru garumā. Levits skaidroja, ka NATO ir pastiprinājusi Austrumu flanga aizsardzību.

Runājot par salīdzinoši gauso lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Ukrainu, Levits uzsvēra, ka NATO ir 30 valstu organizācija un panākt vienprātību prasa lielu darbu, daudzas komunikācijas, lai šī vienprātībā iet pareizā virzienā.

«Latvija ir ļoti aktīvi strādājusi un lielā mērā uzstādījusi darba kārtību NATO politikai attiecībā pret Krieviju, pret tās iebrukumu Ukrainā. Mūsu nostāja vienmēr ir bijusi pareiza, jo mēs saprotam Krievijas agresivitāti. Citām valstīm, kas atrodas tālāk no Krievijas, tas var šķist kaut kas neaktuāls. Latvija ir strādājusi ļoti nopietni, bet nedrīkst atslābt, jo visu laiku ir jāpārstāv savu nostāju, jāargumentē,» sacīja prezidents.

Viņš arī akcentēja, ka kara sākumā Rietumvalstis bija gatavas uzņemt Ukrainas bēgļus un atbalstīt Ukrainu primāri humāni, pēcāk bija skaidrs, ka jāpalīdz militāri, redzot, ka Ukrainas armija ir spējīga pretoties. Nākamajā līmenī uz Ukrainu sāka sūtīt ieročus.

«Ukraina nedrīkst zaudēt. Arī NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis skaidri saka, ka Ukrainai ir jāuzver. Baltieši un poļi darīja visu iespējamo, lai pārliecinātu NATO un ES, ka tas ir pareizas mērķis un veids, kā mēs varam nodrošināt mieru un drošību Eiropā,» sacīja Levits.

NATO dalībvalstis, Eiropas Savienības dalībvalsts saka skaidri — Ukrainā ir jāuzvar, Ukrainai ir jāuzvar. Baltieši un poļi darīja visu iespējamo, lai pārliecinātu visu NATO un Eiropas Savienību, ka tas ir pareizais mērķis, kā mēs varam nodrošināt mieru un drošību Eiropā.

Viņš akcentēja, ka pie Rietumu ilūzijām piederēja arī koncepcija — drošība Eiropā kopā ar Krieviju. Prezidenta ieskatā, pareizā koncepcija, ko aizstāv viņš pats un domubiedri ir tāda — drošība no Krievijas, drošība pret Krieviju. Prezidents atgādināja, ka NATO ir atzinusi Krieviju par agresīvu valsti un ir jānodrošina drošība visā NATO teritorijā, it sevišķi Austrumu flangā.

«Runa ir par to, kā mēs varam nodrošināt drošību, kā apturēt Krieviju ar ticamu militāru potenciālu. Mums ir jāinvestē aizsardzībā, bruņotajos spēkos, to kvalitātē, lai Krievijai uzreiz būtu skaidrs, ka jebkurš uzbrukums kādai no NATO valstīm, nozīmēs zaudējumu Krievijai,» teica Levits.

Viņš uzsvēra, ka miera laikā mums jābūt militāri stipriem, jābūt kopīgai gribai aizstāvēties, būt solidāriem vienam ar otru, tā ir miera garantija un koncepcija, kas pieņemta NATO samitā Madridē, kas notika pagājušā gada jūnijā.

LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.