Levits: Mums daudz aktīvāk ir jāveido latviešu valodas attīstības politika, un tā ir jāsamēro ar mūsdienu riskiem un izaicinājumiem

Valsts pirmā amatpersona akcentēja, ka atbilstoši Satversmei latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. Prezidents atzīmēja, ka latviešu valoda veido daļu no latviešu nācijas un Latvijas valsts nacionālās un konstitucionālās identitātes.

«Latviešu valoda kā valsts valoda ir līdz ar to arī viens no neaizskaramā Satversmes kodola elementiem, tādēļ mēs varam teikt, ka latviešu valodai šodien Satversmē ir visaugstākais iespējamais konstitucionālais statuss,» skaidroja Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka rosinājis Saeimu 15.oktobri pasludināt par Valsts valodas dienu. Viņa ieskatā, šādas īpašas Valsts valodas dienas tradīcijas iedibināšanas nolūks ir, pirmkārt, veicināt labāku izpratni sabiedrībā par valsts valodas lomu un tās konstitucionālo nozīmi. Otrkārt, pievērst uzmanību valodas politikai. Levits pieļāva, ka katru gadu šajā dienā būtu jāizvērtē, kāda ir bijusi valodas politika līdz šim, kādi ir tās uzdevumi nākotnē. Treškārt, Valsts valodas dienas uzdevums būtu arī veicināt valsts valodas prestižu un pievilcīgumu dažādās sabiedrības grupās.

Levits klāstīja, ka valsts valodas statuss, kas ir minēts Satversmē un ievadā, nav deklaratīvs formulējums — katram vārdam ir sava nozīme, un arī tam, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, ir sava nozīme, kurai ir konsekvences.

«Tas nozīmē jau vispirms to, ka valsts valoda visās publiskajās jomās un situācijās ir jālieto savstarpējā saziņā. Tas lielā mērā ir attieksmes un izpratnes jautājums, jo mēs zinām, ka sabiedrībā reāli tas tā ne vienmēr ir, un šī reālā valsts valodas lietošana veido to, ko lingvisti sauc par sabiedrības lingvistisko uzvedību,» pauda prezidents.

Viņš dalījās pārdomās, ka no vienas puses latviešu valodu kā valsts valodu joprojām nomāc spēcīgs un dzīvīgs padomju okupācijas laika pārkrieviskošanas mantojums. Otrkārt, padevība no pašu latviešu puses brīvprātīgi un bez vajadzības situācijās, kur normāli būtu lietot latviešu valodu, pāriet uz citu valodu.

Pēc prezidenta paustā, šie divi faktori ietekmē to, kā valsts valoda praktiski tiek lietota. Levits norādīja, ka arvien vairāk intereses un prasmes rodas informatīvajā telpā ārpus latviešu satura un latviešu informatīvās telpas, un tur tiek lietotas citas valodas. Levits norādīja, ka šī tendence ir īpaši pamanāma jauniešu vidū.

Prezidentaprāt, šodien latviešu valoda, kas ir būtiska latviešu nācijas un Latvijas valsts identitātes sastāvdaļa, atrodas nebijušā situācijā. Viņš vilka paralēles ar situāciju pirms Latvijas valsts izveidošanas 19. un 20.gadsimtā, taču toreiz tas bijis valodu hierarhijas jautājums, kur latviešu valodai bija jāiekaro sava sociālā loma šajā hierarhijā, proti, latviešu valodai vajadzēja emancipēties.

«Šodien situācija ir citādāka, jo, kā jau es teicu, formāli latviešu valoda atrodas šīs hierarhijas visaugstākajā vietā, taču šī konkurence no citām valodā un arī šī īpašā latviešu lingvistiskā uzvedība, kas ir saistīta droši vien ar vēsturisko mantojumu un nacionālo pašapziņu, nedaudz relativizē šo augsto statusu,» sacīja valsts pirmā amatpersona, piebilstot, ka tieši tādēļ šī situācija ir jāanalizē un jāuztver nopietni.

Levits uzsvēra, ka mums ir sava nacionāla valsts un valoda, un visi ir ieinteresēti to uzturēt, jo vienota valsts valoda ir svarīga no demokrātijas viedokļa — tā ir kopējā valoda, kurā mēs visi sazināmies neatkarīgi no katra cilvēka tautības vai dzimtās valodas, lai kopīgi diskutētu par publiskiem jautājumiem.

LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgas pilī noritēja Valsts prezidenta rīkotā diskusija, lai kopā ar valodniekiem, literātiem un mācībspēkiem runātu par iespējām sekmēt vienotu un rezultātos balstītu valsts valodas politiku, uzsverot latviešu valodas lietošanas svarīgumu visās sabiedrības grupās un visās jomās no ikdienas līdz zinātnei.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits diskusijā aicinājis piedalīties dzejnieku un literatūrzinātnieku Jāni Vādonu, dzejnieci un skolotāju Ivetu Ratinīku, valodnieci Vinetu Poriņu, Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu, Latviešu valodas aģentūras direktoru Jāni Valdmani, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) un kultūras ministru Nauri Puntuli.