Levits: Latviešu vēsturisko zemju likums varētu veicināt atbalstu iniciatīvām novadpētniecībā vai vēsturisko zemju popularizēšanā

«Uz finansējumu varētu pretendēt, piemēram, biedrības vai pašvaldības, kas vēlēsies tuvāk izpētīt sava novada vēsturi. Tāpat varētu atbalstīt arī kultūras aktivitātes, kas saistītas ar kādu no novadiem, pagastiem, protams, veicināmas būtu arī iniciatīvas, kas saistās ar vēsturiskajām zemēm,» skaidroja prezidents.

Prezidenta ieskatā, likums padara stiprāku valsts atbalstu šādos centienos, tomēr Levits arī uzsvēra, ka iniciatīvai ir jānāk no sabiedrības.

LETA jau vēstīja, ka kopumā likumprojekts sastāv no deviņiem pantiem. Tas sākas ar preambulu, kur izklāstīti latviešu nācijas veidošanās vēsturiskie aspekti, uzsverot, ka latvietības daudzveidība, kultūrtlepas un latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide ir latviešu nācijas kopējā bagātība.

Likumprojektā ir norādītas arī latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju tiesības un atbildība, proti, uzsvērts, ka ikvienam latviešu vēsturisko zemju iedzīvotājam ir tiesības kopt un attīstīt kopīgo savas zemes identitāti un kultūrvēsturisko vidi, kā arī veicināt ieinteresētību to saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Savukārt latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrtelpas saglabāšana un ilgtspējīga attīstība ir attiecīgās zemes iedzīvotāju, kuriem ir kopīga identitāte, atbildība.

Savukārt valstij jāsekmē latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Likumprojekts paredz, ka valsts izstrādā un īsteno pastāvīgu politiku un atbalsta pasākumus latviešu vēsturisko zemju identitātes ilgtspējīgai attīstībai. Turpretim pašvaldība nodrošina atbalstu latviešu vēsturisko zemju identitātes un kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.

Likumprojekts paredz, ka valdībai būs jāapstiprina Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns, kas uz septiņiem gadiem nosaka uzdevumus šo zemju identitātes un ilgtspējīgai attīstībai. Tajā jāparedz juridiskus, administratīvus, organizatoriskus pasākumus, kā arī to finansiālu nodrošinājumu.

Paredzēts, ka plāna izstrādi nodrošinās Kultūras ministrija sadarbībā ar citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un latviešu vēsturisko zemju kopienu pārstāvjiem. Finansējumu plāna īstenošanai paredzēs ikgadējā valsts budžeta likumā.

Tāpat likumprojekts paredz izveidot Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kuru veidos kultūras ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, satiksmes ministrs un zemkopības ministrs. Tāpat padomē strādās Valsts prezidenta pārstāvis, Saeimas pārstāvis un pa diviem pašvaldību vēlētiem pārstāvjiem no katras latviešu vēsturiskās zemes.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets apstiprinās padomes nolikumu un sastāvu, kā arī noteiks pašvaldību pārstāvju ievēlēšanas kārtību un kārtību, kādā veidā nodrošinās latviešu vēsturisko zemju, kultūrtelpu un vietējo kopienu pārstāvju līdzdalību padomes darbībā.

Plānots, ka Ministru prezidents reizi gadā iesniegs Valsts prezidentam un Saeimai ziņojumu par paveikto likuma mērķu sasniegšanā un plāna īstenošanā, kā arī iecerēto turpmāko darbību.