Levits: Gadiem ilgā nespēja izbūvēt valsts robežu ir nožēlojama

Savas uzrunas pirmajā daļā valsts pirmā persona pievērsās drošības jautājumiem un Latvijas mājasdarbiem, kas veicami šajā jomā.

Levits norādīja, ka NATO Madrides samita jaunā stratēģiskā koncepcija nozīmē, ka ienaidnieks tiks apturēts uz robežas, iespējams, uz Latvijas austrumu robežas. Pēc Krievijas noziegumiem Ukrainā NATO austrumu flanga valstīm vairs nebija pieņemama līdzšinējā NATO stratēģija atkarot teritoriju jau pēc tam, kad ienaidnieks ir ienācis.

Viņš norādīja, ka NATO stratēģijas maiņa Latvijai nenācās nedz viegli, nedz pašsaprotami. Latvija atrodas blakus Ukrainai un netālu no mums notiek karš. Valstīm, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no šī kara citas rūpes var būt svarīgākas.

Pēc prezidenta paustā, jaunu drošības līmeni Latvijai pēdējā pusotrā gadā ir izdevies panākt cieši sadarbojoties Valsts prezidentam, ārlietu un aizsardzības ministriem, Saeimas vadībai un Ārlietu komisijā. Tālāk kopīgā pozīcija tika nostiprināta NATO austrumu flanga Valstu prezidentu formātā un Latvijas nostāja NATO tika respektēta.

Levits vērsa uzmanību uz to, ka Latvija vienīgā no Baltijas valstīm no Madrides aizbrauca ar parakstītu līgumu, saprašanās memorandu par NATO brigādes izvietošanu tās teritorijā. Prezidenta ieskatā, valsts lielais uzdevums ir Sēlijas poligons, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju un skaitliskā sastāva palielināšana.

Valsts pirmā persona norādīja, ka valsts aizsardzības dienesta pirmajā iesaukumā ir pieteikušies pusotras reizes vairāk jauniešu nekā to gaidīja. Viņa ieskatā, tā ir laba atbilde skeptiķiem un vaimanātājiem, kas iebilda pret obligāto dienestu.

Levits pauda pārliecību, ka pēc pāris gadiem jaunieši dienestu armijā uzskatīs par goda lietu, kā tas notiek Latvijas Ziemeļu kaimiņvalstīs. To veicinās arī jaunieviestā valsts aizsardzības mācība skolās. Tāpat nākamo gadu prioritāte ir jābūt iekšlietu sistēmas nostiprināšanai. Pēc prezidenta paustā, nav godīgi, ka iekšlietu darbinieki par tikpat atbildīgu darbu, kā viņa kolēģi armijā, saņem ievērojami zemāku atalgojumu.

Valsts prezidents atzīmēja, ka pēc divām nedēļām sāksies NATO samits Viļņā, kur jāpanāk Madrides samita lēmumu īstenošana, it sevišķi integrētas Baltijas gaisa un raķešu aizsardzības sistēmas izveide. Levits uzsvēra, ka samita «karstais» jautājums būs Ukrainas nākotne NATO.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Ukraina jāuzņem NATO drīz pēc kara beigām. Levits šo nostāju paudis, tiekoties ar NATO austrumu flanga valstu prezidentiem pirms dažām nedēļām un tā ir kopīga šo valstu grupas pozīcija.

«Mums ar labiem argumentiem ir jāspēj pārliecināt pārējos NATO partnerus. Tas ir nepieciešams, lai novērstu nākamo karu. Ja Krievijai ļaus atgūties un sakopot spēkus, nākamais karš būs neizbēgams. Pasaule ir iegājusi jaunas nestabilitātes un neparedzamības laikmetā. Tas apdraud starptautiski tiesisko pasaules kārtību, kura tika iedibināta pēc Otrā pasaules kara un līdz šim lielākā vai mazākā mērā pasaule ir nodrošinājusi mieru,» sacīja Levits.

Viņš skaidroja, ka starptautisko tiesību pastāvēšanu un tiesiskās kārtības ievērošana ir pamats mieram pasaulē un Latvijas drošībai. Tādēļ ir jāstiprina institūcijas, kas šo kārtību uztur. Tāpat jādara viss iespējamais, lai apturētu un sodītu tos, kas šo kārtību grauj, tāpēc nozīmīgs ārpolitikas mērķis ir atbalsta panākšana Latvijas ievēlēšanai ANO Drošības padomē.

Pēc Levita paustā, Latvijai jāturpina darbs, lai izveidotu starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai un sodīšanai. Viņš akcentēja, ka blakus pārvaramiem juridiskajiem šķēršļiem galvenais ir starptautiskās sabiedrības politiskās gribas jautājums.

Prezidents uzsvēra, ka Krievija netika sodīta nedz par Baltijas valstu okupāciju, nedz par citiem starptautiskajiem noziegumiem, taču šoreiz agrāk vai vēlāk Krievijai sods būs jāsaņem.