Levits: atbildība par enerģētikas politiku Latvijā ir sadrumstalota

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Levits šodien tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, lai pārrunātu aktualitātes globālajā un Latvijas ekonomikā, tajā skaitā monetārās un fiskālās politikas pasākumus inflācijas ierobežošanai.

Valsts prezidents un Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka energoresursu krīze Eiropā būtiski ietekmē inflāciju, tāpēc Latvijai nepieciešami dzīvotspējīgi risinājumi enerģētikas nozarē.

Kazāks pauda atbalstu Levita viedoklim, ka jaunajai valdībai nepieciešams stratēģiski sakārtot enerģētikas politikas nozari valstī, ieceļot politiski atbildīgu amatpersonu. Energoresursi ir kritiski Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei un uzņēmējdarbības konkurētspējai tuvākajos gados. Kazāks piebilda, ka vienots redzējums patlaban trūkst arī nodarbinātības politikā.

Sarunas laikā Levits un Kazāks arī pārrunāja 2008.gada ekonomiskās krīzes parādsaistību dzēšanas procesu Latvijas kredītiestādēs. Vēl divus mēnešus — līdz 2022.gada beigām — iedzīvotāji, kuriem joprojām ir parādsaistības no 2008.gada krīzes un kuriem nav iespējas tās nokārtot, var vērsties attiecīgajā kredītiestādē ar lūgumu tās dzēst. Līdz šim šo iespēju izmantojuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju, dzēšot saistības vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā un gūstot iespēju atgriezties legālajā ekonomikas apritē.