Leļļu teātris no 1.septembra izrādīs iestudējumus tikai valsts valodā. Kultūras ministrija (KM) teātrim deleģējusi iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas leļļu teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, līdz 2023.gada 1.septembrim teātrim sagatavojoties pārejai uz repertuāru valsts valodā.
Eihe skaidroja, ka KM grozījumus teātra līdzdalības līgumā, kas paredz no nākamās sezonas pārtraukt iestudējumu izrādīšanu krievu valodā, veica 2022.gada oktobrī, dodot laiku pārplānot teātra darbību un repertuāra vadlīnijas.
Viņš norādīja, ka aizvadītajās sezonās pandēmijas, teātra rekonstrukcijas un kara ietekmē krievu auditorijai paredzēto izrāžu skaits jau bija jūtami samazinājies, kā arī mainījušies skatītāju paradumi — katru gadu pieaugot to krievvalodīgo ģimeņu skaitam, kas apmeklē izrādes arī latviešu valodā.
«Ministrijas nostāja teātrim nebija pārsteigums, jau pirms tās bija pieņemts stratēģisks lēmums iestudējumus krievu valodā saglabāt tikai visjaunākajai skatītāju auditorijai, jo pieprasījums pēc izrādēm krievu valodā ar katru gadu arvien ir sarucis, kā arī samazinājies krieviski runājošo aktieru skaits teātra trupā,» sacīja Eihe.
Latvijas Leļļu teātra direktors klāstīja, ka patlaban teātris plāno nākamo sezonu repertuāru, pārdalot aktieru noslodzi tā, lai visiem štata aktieriem būtu darbs pie jauniestudējumiem. Tuvākajās sezonās teātris plāno apgūt arī jaunas nišas, piemēram, mazuļu izrādes bērniem līdz 1,5 līdz 2 gadu vecumam, kas ir interaktīvas un vizuālas, attiecīgi nav piesaistītas vienas valodas auditorijai.
«Nav pamata uzskatīt, ka tik izteiktā formas un vizualitātes teātrī kā leļļu teātris, citā valodā runājošam bērnam rastos lielas grūtības uztvert izrādes sižetu, varoņu raksturus vai attiecības, īpaši ņemot vērā, ka lielākā daļa mazuļu izrādes ir balstītas klasiskās pasakās vai literāros darbos, ko pirms teātra apmeklējuma iespējams izlasīt,» pauda Eihe.
Viņš arīdzan atzīmēja, ka tāpat ir plānota sadarbība ar viesrežisoriem, veidojot izrādes, kas pievēršas integrācijas jautājumiem — skata tos no pašu bērnu un jauniešu skata punkta, ne politiskām vadlīnijām. Neatkarīgi no valodas, kādā iestudējumi tiek veidoti, Latvijas Leļļu teātra mērķis ir būt par vietu, kur bērni jau no mazotnes iepazīst teātra mākslu tās ļoti daudzveidīgajās izpausmēs, bagātinot savu emocionālo un domu pasauli.
«Līdzās tam mūsu mērķis ir kopt leļļu teātra mākslu kā profesionālu teātra žanru, veidojot izrādes visu vecumu auditorijai, tostarp pieaugušajiem. Nišas, kurās attīstīties, vēl ir pietiekami, tādēļ nedomājam, ka izrāžu skaits no jaunās sezonas būtiski saruks, patlaban tas vairāk būs atkarīgs no atgriešanās laika teātra vēsturiskajā ēkā pēc remonta, kas vēl nav konkrēti paredzams,» teica Latvijas Leļļu teātra direktors.
Viņš prognozēja, ka zināms pašu ieņēmumu kritums bez izrādēm krievu valodā ir paredzams, taču konkrētus aprēķinus ir grūti veikt, jo jau pēdējos trīs gadus teātris ir strādājis mainīgos un neparedzamos apstākļos — ar pandēmijas ierobežojumiem, nomātām spēles vietām un krīzēm, kas nomaina viena otru.
«Redzam, ka šobrīd pieprasījums pēc izrādēm latviešu valodā pārsniedz piedāvājumu, lielākā daļa izrāžu ir izpārdotas mēnesi vai divus uz priekšu, attiecīgi varam palielināt savu kapacitāti šajā sektorā. Lielais skatītāju pieprasījums ir apliecinājums tam, ka vajadzība pēc teātra mākslas Latvijā joprojām ir dzīva, kā arī mūsu teātra profesionalitāte tiek novērtēta, tādēļ ceram, ka arī jaunajos apstākļos katrs atradīs repertuārā kaut ko sev piemērotu,» pauda Eihe.
Pēc viņa paustā, pastāv risks, ka daļa skatītāju aizplūdīs uz privāto sektoru, kura piedāvājums ne vienmēr atbilst augstiem kvalitātes standartiem, taču Latvijas Leļļu direktors tic, ka teātra skatītājs Latvijā ir gana izglītots, lai ar savu maku nobalsotu par profesionalitāti. Patlaban valsts deleģējums iestudējumiem krievu valodā paliek Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim, kuri attīsta arī bērnu izrāžu piedāvājumu, piesaistot profesionālus māksliniekus.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.