LDDK aicina samazināt vispārējās valdības izdevumus vismaz par 900 miljoniem eiro

Šonedēļ Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar LDDK prezidentu Andri Biti un LDDK ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu. Tikšanās laikā pārrunāts valsts budžeta veidošanas process un izdevumu pārskatīšana, cilvēkkapitāla attīstība, civilās aizsardzības jautājumi un Darba likuma grozījumu virzība.

Tikšanās laikā LDDK uzsvēra, ka publisko izdevumu pārskatīšana jāsāk nekavējoties. Lai arī jaunās valdības rīcībā ir salīdzinoši īss laiks, lēmumi, kas ļaus nākamā gada budžetu balstīt ilgtspējīgos pamatos, jāpieņem patlaban. Publisko izdevumu pārskatīšanu nevar atlikt pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī, norādīja LDDK.

Vienlaikus LDDK, atsaucoties uz «Eurostat» datiem, atzīmē, ka Latvijā vispārējās valdības izdevumi veido 46,1% no IKP. LDDK aicina samazināt vispārējās valdības izdevumus vismaz par 2% no IKP jeb aptuveni 900 miljoniem eiro, pietuvinot tos vismaz kaimiņvalstu līmenim, vienlaikus saglabājot finansējumu valsts drošībai un citām stratēģiski nozīmīgām jomām.

Organizācijā arī min, lai veicinātu efektīvāku valsts budžeta plānošanu un publisko izdevumu pārskatīšanu, LDDK un Finanšu ministrija ir izveidojušas regulāru tikšanās formātu. Tuvākajā laikā LDDK plāno prezentēt ministrijai arī konkrētus priekšlikumus valsts izdevumu samazināšanai un publiskā sektora efektivitātes paaugstināšanai.

Bite uzsver, ka patlaban Latvijai nepieciešama politiska drosme sakārtot valsts izdevumus. Ģeopolitiskā situācija pati par sevi rada pietiekamu spriedzi, tādēļ valstij nevajadzētu pieļaut lēmumus, kas var radīt papildu sociālo spriedzi. Atbildīga publisko finanšu pārvaldība sākas ar spēju vispirms izvērtēt izdevumus un tikai pēc tam prasīt vairāk no sabiedrības. Tas ir priekšnoteikums gan uzticībai valstij, gan ekonomikas noturībai.

Cilvēkkapitāla attīstības jautājumā konfederācijā norādīja, ka Latvija joprojām ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurai nav vienotas cilvēkkapitāla attīstības politikas. Kopš 2023. gada kavējas cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrāde, lai gan darbaspēka trūkums un prasmju neatbilstība ir viens no būtiskākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, atzīmē konfederācija.

LDDK uzsver, ka valstij nepieciešama vienota cilvēkkapitāla politika, kas vienotā sistēmā risina izglītības, pārkvalifikācijas, darbaspēka piesaistes un imigrācijas jautājumus, nevis tos regulē ar atsevišķiem normatīviem, radot risku sadrumstalotiem un savstarpēji nesaskaņotiem risinājumiem.

Tikšanās laikā LDDK uzklausīja prezidenta skatījumu par Imigrācijas likumu un argumentus, kuru dēļ tas tika nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, uzsverot, ka svarīgi, lai Imigrācijas likums stātos spēkā savlaicīgi, nodrošinot tajā iekļauto normu iekļaušanu nozares regulējošajos normatīvos, piemēram, augstskolu uzraudzībā.

Civilās aizsardzības jautājumā LDDK aicināja prezidentu pievērst pastiprinātu uzmanību šīs jomas attīstībai. Uzņēmēji vēlas redzēt skaidru valsts rīcības plānu un prognozējamu virzību, lai savlaicīgi sagatavotos dažādiem apdraudējumiem. LDDK ir sākusi biedriem paredzētu tiešsaistes diskusiju ciklu «Drošības brokastis», kurā kopā ar ekspertiem tiek sniegts praktisks ieskats uzņēmumu drošības un noturības jautājumos. Vienlaikus uzņēmēji sagaida arī skaidrākas valsts vadlīnijas un koordinētu rīcību civilās aizsardzības jomā, atzīmē LDDK.

Tāpat pārrunāta Darba likuma grozījumu turpmākā virzība, uzsverot nepieciešamību turpināt darbu pie elastīgāka darba tirgus un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanas. Ņemot vērā, ka valdības nomaiņas dēļ atceltas sociālo partneru un prezidenta plānotās tikšanās par Darba likuma grozījumiem, puses apsprieda iespējamos turpmākās virzības scenārijus.

Tikšanās noslēgumā panākta vienošanās turpināt regulāru dialogu par Latvijas ekonomikas izaugsmei būtiskajiem jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot valsts budžeta ilgtspējai, cilvēkkapitāla attīstībai un civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanai.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām. Organizācija apvieno 158 biedrus — uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.