“Latvijas trumpis ir totāli eiropeiskas sejas ielās”: Božena Rinska pieprasa nelaist valstī “mežoņus”

Savu vēstījumu Rinska sāk ar stāstu par to, kā vietējā kafejnīcā sastapusi “indieti vai pakistānieti”, veltot sievietei nicinošus epitetus: “mūsu jaunākā māsa”, “alu sieviete”, “mežone” u.c.

“Man priekšā stāv indiete vai pakistāniete. Resna. Maza. Ļoti neglīta. Viņas karte ilgi nenostrādā. Es nopūšos: dzīve paiet. Starp citu, arī mana skolotāja ir ievērojusi, ka “tie” vienmēr ilgi ņemas ar savām kartēm. Beidzot mūsu jaunākā māsa, kas vēl nav uzkāpusi uz evolūcijas ceļa, tiek galā ar tik sarežģītu ierīci kā karte. Atgriežas pie sava galdiņa un paņem somu. Un te ir vēl viens novērojums. “Kūkotavā” ir maz galdiņu. To vienmēr trūkst. Kāpēc, ja tu pērc līdzņemšanai, aizņemt galdiņu ar savu somu? Cilvēkiem taču nav kur apsēsties. Neprasme rēķināties ar citiem cilvēkiem.

Alu sieviete atgriežas pie sava galdiņa, kur stāv viņas soma. Viņas konditorejas izstrādājumi maisiņā paliek pie kases.

— Lūdzu, — kasiere vēršas pie manis.

Es izvēlos savu iemīļoto liellopa Velingtonu. Pasūtu. Gaidu. Te pakistāniete/indiete atceras par savām bulciņām take away. Un viņa vienkārši ņem mani ar rokām no mugurpuses un pastumj nost no kases. Mani. Ar rokām. Bez “atvainojiet” vai kā cita.

Es nezinu, kā bļaut, kā kliegt Latvijas valdībai, lai neļauj viņiem, šiem uz burtu “z…”, braukt šurp. Nauda, ko viņi šeit maksā par izglītību, ir kapeikas, salīdzinot ar to alu mežonību, ko viņi atnes līdzi.

Ja jau jūs laižat valstī mežoņus, tad vismaz ieviesiet oficiālu uzvedības kursu, iemāciet viņiem elementārus civilizētas sabiedrības noteikumus: Neaiztikt ar rokām cilvēkus. Neaizskart sievietes. Neizmētāt atkritumus un nenovietot tos kāpņu telpās. Nesagādāt citiem neērtības. Nu vismaz elementārākās lietas.

Labākais, kas ir Latvijā, tā ir etniskā viendabība. Etniski homogēna vide. Mana draudzene no Losandželosas jau piekto reizi brauc uz šejieni, lai atpūstos no šādiem tipiem. No netīrības. No alu cilvēkiem. Un, laižot valstī ŠOS, jūs iznīcināt vienīgo izdzīvojušo etniskā eiropeiskuma centru Eiropā. Latvijas trumpis – totāli eiropeiskas sejas uz ielām – tiek izniekots par grašiem. Nepieļaujiet Vācijas, Francijas un Anglijas kļūdas. Nepieviliniet mežoņus,” aicina Rinska, vēršoties, acīmredzot, pie Latvijas valdības.

Jāpiebilst, pēdējā laikā lielais skaits tumšādaino migrantu Latvijas ielās ir loti plāsi apsprieta tēma Latvijas sabiedrībā, īpaši pēc kamerā fiksētā gadījuma, kad viens no tumšādainajiem Bolt Food darbiniekiem bez cimdiem atvēra kāda cilvēka pasūtīto ēdienu un atdeva daļu no tā citam tumšādainajam darbiniekam.

Nacionālā bloka pārstāvji jau ir vērsušies valdībā pārbaudīt šādas migrācijas likumību.