Latvijas prezidents Aļaskas sarunās saskata pozitīvus aspektus

Pēc politiķa vārdiem, neraugoties uz to, kādas varbūt bija gaidas un emocijas saistībā ar šo samitu, tomēr uz to esot jāskatās kā vienu no elementiem procesā, kas ir plašāks un daudz sarežģītāks un vērsts uz ilgstoša noturīga un taisnīga miera panākšanu Ukrainā.

«Mēs redzam, ka diskusijās starp ASV prezidentu un Putinu diezgan daudz tika runāts par to, kādi varētu būt nākamie soļi saistībā ar politisko noregulējumu. Mēs redzam, ka šobrīd diemžēl lēmums par pamieru nav. Diemžēl Krievija turpina savu agresiju pret Ukrainu. Bet kas ir ļoti būtiski un to mēs arī augsti novērtējam — ka ASV administrācija un prezidents ļoti plaši konsultējas gan ar Eiropas līderiem, gan ar Ukrainas prezidentu. Mēs runājam par tālākiem soļiem. Tiek runāts — ja tiek panākta plašāka vienošanās un tiek noslēgts miera līgums, tad tam ir nopietnas garantijas, militāras garantijas un nav izslēgta arī ASV puses iesaiste,» pozitīvas nianses sarunās saskatījis Latvijas prezidents.

Rinkēvičs vairākkārt atkārtoja, ka uz Aļaskas samitu skatās kā vienu elementu plašākā un sarežģītākā procesā un novērtējot to, «kādas pūles starptautiskā sabiedrība un ASV īsteno». Viņš gan atzina, ka process vēl saskarsies ar ļoti daudz un dažādiem sarežģījumiem un komplicētām situācijām. Visticamāk, ka būs vēl nepieciešami dažāda veida diplomātiski pūliņi gan ekspertu, gan arī augstākajā līmenī.

«Ja varam izstrādāt un vienoties par to, ka jebkāds tālākais politiskais process par miera līguma sarunām vai miera vienošanās sarunām notiek uz noteiktiem principiem, tas būs labs solis,» sprieda Rinkēvičs, atzīstot, ka ir zināma vilšanās, ka pamiera lēmums nav panākts un Krievija turpinās uzbrukumus.

Rinkēvičs sprieda, ka nākamā nedēļa būs diezgan spraiga, jo pirmdien sagaidāma ASV un Ukrainas prezidentu tikšanās un tālākas konsultācijas.

«Tad mēs redzēsim, vai tiešām ir iespēja panākt mieru Ukrainā, vai Krievija to tiešām vēlās, vai arī tā ir vēlme kaut kādā veidā ar dažāda veida novilcināšanas taktiku miera vienošanos tomēr torpedēt,» teica Rinkēvičs.

Rinkēvičs labprāt vēlētos redzēt arī Eiropas līderu iesaistīšanos šajās sarunās. Eiropas Savienība ir plaša un tajā ir 27 dalībvalstis, tomēr patlaban ļoti labi strādā dažādi formāti. Viens no šādiem formātiem ir šaura līderu grupa, kurā ir Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Polijas, Somijas un Itālijas līderi, kā arī Eiropas Komisijas prezidente. Tāpat ir tā sauktā «labas gribas koalīcija».

Rinkēvičs prognozēja, ka gandrīz katru nākamās nedēļas dienu būs vērojamas politiskās un diplomātiskās aktivitātes. Piemēram, svētdien videoformātā tiekas «labas gribas koalīcijas» vadītāji, lai precizētu detaļas un un vienotos par turpmākajiem soļiem.

«Vai tas vainagosies panākumiem vai nē, es domāju, ka šodien diez vai kāds varētu godīgi atbildēt, jo redzam, ka bieži vien, lai kāda būtu labā griba Rietumu līderiem, Krievijas vadītājiem ir pilnīgi citi mērķi un nodomi. Vai atkal redzēsim laika vilkšanu, vai reālu vēlmi pēc rezultāta, pēc vienošanās, to parādīs nākamā nedēļa, divas,» vērtēja prezidents.

Rinkēvičs norādīja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu gan ES, gan NATO ietvaros. Tāpat Latvija turpinās uzstāt uz to — kamēr nav panākta reāla vienošanās par mieru, politisks, diplomātisks un sankciju spiediens pret Krieviju jāturpina.