Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī — 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22. To veicināja pieaugums otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē — pārtikas produktu ražošanā, kur pieaugums bija par 1,3%. 

Tāpat pieaugumi vērojami arī citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu ražošanā — par 4,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā — par 7,1%, elektrisko iekārtu ražošanā — par 4,1%, mēbeļu ražošanā — par 5,2%, dzērienu ražošanā — par 16,1%, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. 

Savukārt par 0,5% samazinājās lielākā apstrādes rūpniecības nozare — koksnes un koka izstrādājumu ražošana, ko ietekmēja samazinājums par 3,6% zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā un pieaugums par 1,4% koka un koka izstrādājumu ražošanas nozares uzņēmumu darbībā.

Pārējās rūpniecības nozarēs bija samazinājums, tostarp par 5,5% ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, par 10,8% elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā un par 10% ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā.

Būvniecības nozarē kritumu par 13,8% negatīvi ietekmēja pieaugošās būvniecības izmaksas, kas aizkavēja darbu sākšanu saistībā ar līgumu indeksāciju, mazināja pieprasījumu un pagarināja darbu izpildes termiņus. Samazinājums bija visās trijās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecībā bija kritums par 9,6%, inženierbūvniecībā — par 16,8%, bet specializētajos būvdarbos — par 15,5%.

Tirdzniecībā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni samazinājums bija par 8,2%, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 21,1%. Pozitīvu ieguldījumu tirdzniecības attīstībā radīja pieaugums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē — par 5,7%. Mazumtirdzniecībā pieaugumu par 2,5% veicināja gan nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 2,6%, gan pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 2,5%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē pieaugumu par 7,2% pozitīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta nozares attīstība, kurā pieaugums bija par 2,4%, gaisa transporta pārvadājumi, kur pieaugums bija 3,7 reizes, ūdens transporta nozare, kur pieaugums bija par 23,8%,  kā arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, kur pieaugums bija par 8,1%. Savukārt negatīvi transporta nozari ietekmēja pasta un kurjeru darbības, kur samazinājums bija par 12%.

Pārvietošanās, pulcēšanās un epidemioloģisko ierobežojumu atcelšana veicināja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru attīstību, uzrādot pieaugumu par 77,4%, tostarp izmitināšanas nozarē izaugsme bija 92,4% apmērā, bet sniegto pakalpojumu apmērs ēdināšanā palielinājās par 73,5%.

Būtisku pozitīvu ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi deva informācijas un komunikāciju nozaru darbības, kurās pieaugums bija par 15,3%, ko sekmēja apmēra pieaugums telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā — par 19%, datorprogrammēšanā un konsultēšanā — par 18,1%, kā arī informācijas pakalpojumu sniegšanā — par 6%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 5,5%, ko ietekmēja samazinājums finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarēs, kamēr finanšu pakalpojumos un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās bija pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pieaugumu par 15,3% sekmēja darbības juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā, kur pieaugums bija par 37,6%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā, kur apmēri auga par 17,3%, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos, kur pieaugums bija par 13,8%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares kāpums bija par 20,1%, tostarp pieaugums bija visās apakšnozarēs. Lielāko pieaugumu uzrādīja ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozare, kurā kāpums bija par 87,1%. Būtiski pieaugumi bija arī lielākajās apakšnozarēs: ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos — par 13,3%, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā — par 24,2%, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu — par 27,8%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs šogad otrajā ceturksnī samazinājās par 0,9%, ko ietekmēja samazinājums lielākajā produktu nodokļu grupā — pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos, bet pieaugums bija akcīzes nodokļa ieņēmumos.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi pieauga par 8%. 

Statistikas pārvaldē norāda, ka pilnībā atceltie Covid-19 izplatības ierobežojumi sekmēja mājsaimniecību izdevumu palielināšanos izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi attiecīgajās grupās palielinājās par 26,8% un 45,1%. Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) auga par 1,2%. Ģeopolitiskās situācijas dēļ strauji pieauga energoresursu cenas, tādējādi mājsaimniecības tērēja mazāk, par 2% samazinot izdevumus par mājokli (ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais).

Valsts pārvaldes galapatēriņa izdevumi pieauga par 2,7%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 2,7%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos palielinājās par 18,2%, intelektuālā īpašuma produktos — par 19,8%, bet ieguldījumi mājokļos un citās ēkās un būvēs samazinājās par 13,8%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri auga par 9,1%. Preču eksports palielinājās par 5,7%. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi, kā arī minerālprodukti. Pakalpojumu eksports palielinājās par 20,5%, un tā kāpumu galvenokārt ietekmēja transporta pakalpojumu, datorpakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports.

Preču un pakalpojumu imports auga par 11,2%. Preču imports palielinājās par 10,9%, bet pakalpojumu imports — par 12,6%. Visvairāk tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, bet pakalpojumu importa pieaugumu galvenokārt noteica transporta pakalpojumi, kā arī citu saimniecisko darbību pakalpojumu imports.

2022.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada otro ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 11,3%, tostarp kopējā darba alga auga par 11%, bet darba devēju sociālās iemaksas — par 12,9%.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums pieauga mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs — par 22,2%, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē — par 18,3% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta; transporta un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā — par 16,5%. Pakalpojumu nozarēs kopumā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 13,3%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 14,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo — par 55%.