Latvijas IKP pērn samazinājies par 0,3%

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī — 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru — pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē — par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Vienlaikus kritums kūdras ieguvē un pārstrādē par 19,9%, kā arī grants un smilts karjeru izstrādē par 18,9% ietekmēja kopējo ražošanas apmēru samazinājumu ieguves rūpniecības nozarē par 19,5%.

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka pēc ilggadīga pozitīva ieguldījuma kopējās ekonomikas attīstībā apstrādes rūpniecība  pērn uzrādīja kritumu par 5,2% un radīja lielāko negatīvo ietekmi (-0,7 procentpunkti) uz kopējo pievienoto vērtību. 

Kritums bija 15 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē — koksnes un koka izstrādājumu ražošanā apmēri samazinājās par 8,4%. Lejupslīde bija vērojama arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā — par 6,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā — par 16,8%, mēbeļu ražošanā — par 20,8%, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Pozitīvi kopējo nozares pievienoto vērtību ietekmēja izaugsme pārtikas produktu ražošanā par 4%, elektrisko iekārtu ražošanā — par 12,4%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā — par 15,3%.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmēri pagājušajā gadā samazinājās par 0,8%.

Pēc vairāku gadu negatīvām tendencēm būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2023.gadā palielinājās par 18,6% un bija galvenais pozitīvi ietekmējošais faktors IKP attīstībā (+0,8 procentpunkti). 

Ēku būvniecības apmēri gada laikā pieauga par 26,8%, inženierbūvniecības apmēri — par 10,8%, tostarp pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā — par 36,7%, pārējā inženierbūvniecībā — par 35,7%, bet ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija  samazinājums par 2,7%. Specializēto būvdarbu apmēri gada laikā palielinājās par 17,8%, tostarp ēku nojaukšanā un būvlaukuma sagatavošanā bija kāpums par 19,7%, elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās — par 21%, būvdarbu pabeigšanas darbos — par 9,5%, bet citos specializētajos būvdarbos — par 18,9%.

Mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā bija kritums par 2,5%, tostarp nepārtikas preču mazumtirdzniecībā bija samazinājums par 1,8%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība — par 3,8%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija kāpums par 11,1%, bet vairumtirdzniecībā bija lejupslīde par 11,3%.

Negatīvu izaugsmi 2023.gadā uzrādīja visas transporta un uzglabāšanas apakšnozares, izņemot aviotransportu, kurā bija pieaugums par 25,9%. Sauszemes un cauruļvadu transportā pērn bija kritums par 5,2%, ūdens transporta jomā — par 11,9%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apmēri saruka par 13,7%, bet pasta un kurjeru darbībās bija kritums par 3%. Kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pievienotā vērtība saruka par 7,8%.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apmērs palielinājies par 7,4%, tostarp izmitināšanā — par 1,5% un ēdināšanas pakalpojumos — par 9,4%.

2023.gadā informācijas un komunikāciju nozarē bija kāpums par 3%, tostarp lielākajās apakšnozarēs: datorprogrammēšanā un konsultēšanā — par 9,7% un informācijas pakalpojumu sniegšanā — par 7%. Savukārt kritums bija telekomunikāciju pakalpojumos par 9,9%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pagājušajā gadā bija kāpums par 2,6%. 

Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu par 15% noteica bruto parakstīto prēmiju pieaugums risku apdrošināšanā un pensiju plāna dalībnieku iemaksu pieaugums privāto pensiju fondu pensiju plānos. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās pieaugumu 6,4% apmērā ietekmēja tādas darbības kā operācijas ar vērtspapīriem un finanšu tirgus vadīšana. 

Savukārt finanšu pakalpojumu nozarē ir bijis samazinājums par 1,2%. Statistikas pārvaldē piebilst, ka faktiskajās cenās banku pievienotā vērtība ir pieaugusi būtiski — par 55,3%, tomēr šis pieaugums ir noticis uz sniegto pakalpojumu cenu pieauguma rēķina, piemēram, banku izsniegto kredītu procentu likmju celšanas dēļ.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apmērs 2023.gadā samazinājās par 1%. Nozares attīstību veicināja izaugsme centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās — par 8,1%, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē — par 12,7%, kā arī citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā — par 2,6%. Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja kritums juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā — par 2% un reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā — par 22,7%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares pieaugumu par 5,4% veicināja pozitīva attīstība iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā — par 4,1% un ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā — par 36,7%. Negatīvi nozari ietekmēja kritums darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu — par 11,3%, apsardzes un izmeklēšanas sniegtajos pakalpojumos — par 2,3% un biroju administratīvajās darbībās — par 2,4%.

Mākslas, izklaides un atpūtas jomas veiksmīgā darbība veidoja nozares pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 11,7%. Nozares attīstību veicināja pieaugums radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās par 17,8%, sporta nodarbībās, izklaides un atpūtas darbībās — par 12,6%, kā arī azartspēļu un derību apakšnozarē — par 8,3%.

Produktu nodokļu, kas galvenokārt ir pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi, apmērs 2023.gadā samazinājās par 5,1%.

2023.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājās par 1%. Patērētās pārtikas apmērs, kas iegādāts gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 3,4%. Par 7,3% saruka ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu, tostarp izdevumi par mājokli, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais, izmantošanas apmērs.

Mājsaimniecības par 6,3% vairāk izmantoja transportu, ko veido sabiedriskais transports, kā arī transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 7%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā pērn pieauga par 8,2%, tostarp mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 18,9%, ko galvenokārt ietekmēja zemais bāzes līmenis 2022.gadā. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos samazinājās par 0,3%, bet intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) — par 0,8%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pērn saruka par 5,9%, tostarp preču eksporta — par 7,1%, bet pakalpojumu eksporta — par 2,6%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), mehānismi un mehāniskas ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. 2023.gadā galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, ko veido pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Preču un pakalpojumu imports pērn samazinājās par 2,9%, tostarp preču importa apmēri saruka par 3,9%, bet pakalpojumu imports pieauga par 2,5%. Galvenokārt tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 12,7%, tostarp kopējā darba alga pieauga par 12,8%, bet darba devēju sociālās iemaksas kāpa par 12,1%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums pērn bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs — par 22,3%, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, transportēšanas un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā — kopumā par 14,1% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē — par 14%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieauga par 12,9%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums 2023.gadā samazinājās par 4,6%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 7,8%.