Latvijas IKP deviņos mēnešos samazinājies par 0,6%

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī — 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Ilgstošs lejupslīdes periods (apjomu kritums piekto ceturksni pēc kārtas) konstatēts apstrādes rūpniecībā, kas samazinājusies par 6,3%.To ievērojami ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē — koksnes un koka izstrādājumu ražošanā — par 6,5% (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā). 

Citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences — pieaugumi vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 2,2%), elektrisko iekārtu ražošanā (par 1,3%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,1%). Savukārt samazinājumu uzrāda gatavo metālizstrādājumu ražošana (par 5,8%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 18,2%), mēbeļu ražošana (par 26,9%).

Pārējā rūpniecībā novērojamo kritumu (par 9,3%) ietekmēja samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 3,1%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 24,7%). Savukārt pieaugums bija ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 2,7%).

Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējo ekonomikas attīstību (+0,9 procentpunkti) deva būtiskais būvniecības nozares pieaugums (par 16,1%). Izaugsme novērota visās trijās apakšnozarēs — ēku būvniecība pieauga par 33,2%, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms — par 2,3% un specializēto būvdarbu veikšana — par 16,6%.

Tirdzniecības nozarē konstatēts samazinājums par 3,6%, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 5,9%. Mazumtirdzniecībā vērojamo samazinājumu (par 3,9%) veicināja lejupslīde gan pārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā — attiecīgi par 3,2% un par 4,3%. Aktīva darbība turpinās automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē — pieaugums par 5,9%.

Transporta un uzglabāšanas nozari (kritums par 9,8%) negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības (par 4,5%), ūdens transports (par 20,3%), uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma (par 18,6%), pasta un kurjeru darbības (par 9,5%). Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme (par 8,9%).

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares pozitīvu attīstību (pieaugums par 2,5%) nodrošināja ēdināšanas pakalpojumu sniegšana (pieaugums par 3,8%), savukārt izmitināšanas nozarē vērojams samazinājums par 1,3%.

Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā šajā ceturksnī vērojams kritums (par 1%). To veicināja apjoma kritums informācijas pakalpojumu sniegšanā (par 3,5%), kā arī telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā (par 15,2%), savukārt, pieaugums (par 7,5%) vērojams datorprogrammēšanā un konsultēšanā.

Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 14,9% apmērā ietekmēja kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 23,2%. Pieaugums ir bijis apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē, kā arī finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās — attiecīgi par 3,9% un 4,8%. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares attīstību sekmēja bruto parakstīto prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā un kopējo izmaksāto atlīdzību samazinājums, kā arī kopējo iemaksu pieaugums privātajos pensiju plānos.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma samazināju (par 5,4%) ietekmēja aktivitātes samazinājums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā (par 41,3%), juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 4,5%). Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās (par 3,2%), veterināro pakalpojumu sniegšanā (par 11,6%), kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā (par 2%).

Stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības (trešajā ceturksnī pieaugums par 2,1%). Situācija dažādās nozares jomās ir atšķirīga — pozitīvas attīstības tendences vērojamas iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (pieaugums par 7,9%), apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās (par 2%), ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā (par 15,7%). 

Negatīva ietekme uz nozares attīstību trešajā ceturksnī bija darbaspēka meklēšanai un nodrošināšanai ar personālu — samazinājums par 17,9%, biroju administratīvajām darbībām (samazinājums par 3,7%), kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē (samazinājums par 4,2%).

Produktu nodokļu, galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi, samazinājumu 1,2% apmērā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājušies par 1,3%. Gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē iegādātās pārtikas apjoms ir samazinājies par 2,1%. Izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo ir samazinājušies par 3,4%. Mājsaimniecības par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) tērējušas par 4,6% vairāk.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 7,7%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 3,1%, tai skaitā ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs ir palielinājušies par 16%. Savukārt ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos ir samazinājušies par 7,1%, un ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) — par 1,4%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi kritušies par 11,8%, tai skaitā preču eksporta — par 14,7%, bet pakalpojumu eksporta — par 4%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, izņemot mēbeles, mehānismi un mehāniskās ierīces, kā arī elektroierīces un elektroiekārtas. Trešajā ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi, datorpakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, ko veido pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 8,3%, tai skaitā preču importa apjomi — par 9,5% un pakalpojumu imports — par 1,9%. Galvenokārt tika importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 11,6%, tai skaitā kopējā darba alga — par 11,9%, bet darba devēju sociālās iemaksas — par 10,4%.

Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs par 21,7%, mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā par 13,9% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozaru grupās par 12,6%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 11,8%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir samazinājies par 9%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 2,7%.