«Latvijas dzelzceļš» neturpinās 441 miljonus eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu

Uzņēmumā norādīja, ka, turpinoties kravu pārvadājumu apjoma kritumam, kura lejupslīde aizsākās jau 2019.gada pirmajā pusgadā, un ņemot vērā LDz nespēju 2020.gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildus finansējuma no valsts budžeta, LDz ir pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas.

LDz Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa «Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti» ietvaros līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus — «Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība» un «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija».

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs skaidroja, ka šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos, norādīja Kleinbergs.

«Ņemot vērā elektrifikācijas projekta sagatavošanā ieguldīto darbu, kā arī faktu, ka pāreja uz videi draudzīgu dzelzceļa infrastruktūru pakāpeniski notiek visā pasaulē, LDz investīciju projektu pārskatīšana nav viegls lēmums, bet tas ir nepieciešams, lai pašreizējā situācijā valsts neuzņemtos papildu apgrūtinājumus, kuri var kavēt tautsaimniecības atgūšanos no pašlaik uzsākušās ekonomiskās recesijas,» pauda Kleinbergs.

Viņš norādīja, ka esošā un prognozējamā situācija transporta un tranzīta nozarē, tostarp kravu pārvadājumu apjomu tendences pārskatāmā nākotnē, liecina, ka šādos apstākļos šo liela mēroga dzelzceļa investīciju projektu realizēšana nebūs pietiekami ekonomiski pamatota, jo pēc jaunas dzelzceļa infrastruktūras var nebūt atbilstoša pieprasījuma, un dzelzceļa infrastruktūras lietotāji nespēs nosegt izveidotās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas bez valsts budžeta finansējuma atbalsta.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pagājušajā nedēļā LDz valde pieņēma lēmumu izbeigt Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu, un LDz padome šo lēmumu pirmdien, 23.martā, apstiprināja.

«Pašlaik LDz aktīvi strādā ne tikai pie tehnoloģisko procesu pārskatīšanas, darbības efektivitātes palielināšanas un izmaksu samazināšanas, bet mūsu uzmanības centrā ir arī jauna biznesa modeļa izveide, kravu pārvadājumu mērķa tirgu paplašināšana un kravu segmentu diversifikācija. Man ir pamats pārliecībai, ka LDz izdosies atgūt finanšu līdzsvaru un kļūt par mūsdienīgu, efektīvu un konkurētspējīgu uzņēmumu, un kravu pārvadājumu apjomiem iespējami palielinoties, būs pamats atgriezties pie finansiāli ietilpīgiem dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem,» skaidroja Kleinbergs.

Apzinoties, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana pašreizējā kvalitātes un drošības līmenī nav iespējama bez tās turpmākas attīstīšanas, LDz uzskata, ka ilgtspējīgas infrastruktūras darbības nodrošināšanai ir stratēģiski svarīgi īstenot mazāk apjomīgus projektus, turklāt ņemot vērā to dzelzceļa infrastruktūras lietotāju pieprasījuma apmierināšanu, kuru segmentos ir vērojams pieaugums, tas ir, pasažieru pārvadājumi.

Tādējādi LDz uzskata par nepieciešamu izmantot iespēju pieejamo ES Kohēzijas fonda finansējumu pārdalīt alternatīviem un mazāk finansiāli ietilpīgiem projektiem, kas ir vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu transportā un multimodālas pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstību.

Par alternatīvu projektu realizācijas iespējām LDz ir uzsācis konsultācijas ar Satiksmes ministriju. Tāpat arī tiks veiktas konsultācijas ar Satiksmes ministriju par iespējamiem grozījumiem Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018.-2022.gadam un Daudzgadu līgumā «Par VAS «Latvijas dzelzceļš» pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu».

Jau ziņots, ka pērn oktobrī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi līgumu ar VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) par Kohēzijas fonda līdzekļu — vairāk nekā 318 miljonu eiro — piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai.

Lai attīstītu un modernizētu dzelzceļu tīklu Latvijā, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti, kā arī tas kļūtu draudzīgāks videi, projekta ietvaros tiks veikta dzelzceļa maģistrālo ceļu elektrifikācija ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot arī daļēji esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu, aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmajā posmā, par kura īstenošanu noslēgts līgums, līdz 2023.gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Būvdarbi paredzēti laika posmā no 2020.gada beigām līdz 2023.gada beigām.

Dzelzceļa elektrifikācija ir finansiāli apjomīgākais no ES fondiem finansētajiem projektiem šajā plānošanas periodā, tam no Kohēzijas fonda piešķirot finansējumu 318,5 miljonu eiro apmērā un no valsts budžeta — 28,08 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka finansējums projektam pārsniedz 50 miljonus eiro, projekta iecere izskatīta un saskaņota arī Eiropas Komisijā, no kuras pērn 12.jūlijā saņemts pozitīvs atzinums.

Jau ziņots, ka šī projekta īstenošanu 2017.gada sākumā atbalstīja arī Ministru kabinets (MK), vēlāk arīdzan akceptējot LDz panāktās izmaiņas saistībā ar projekta izmaksām, samazinot tās līdz 441 miljonam eiro sākotnēji plānoto 519 miljonu eiro vietā.

Projektam tiks piesaistīti arī Eiropas Investīciju bankas līdzekļi.

LETA jau vēstīja, ka LDz iepirkumā par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmās kārtas izbūvi pērn rudenī pieteicās četri pretendenti — personu apvienība «Inabelec», personu apvienība «Siemens-TSO-BMGS», personu apvienība «Cobra-Arčers» un personu apvienība «LREC». Ņemot vērā īstenojamā projekta sarežģītību, turpinās piedāvājumu izvērtēšana. 

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā.