Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlē Mārtiņu Kazāku

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) sacīja, ka Kazāka CV, kā arī atbildes komisijā ir bijušas iespaidīgas, tāpēc komisijas deputāti atbalstīja Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatā.

Deputāte Inese Voika (AP) uzsvēra, ka šodien Saeima turpina atjaunot valsts institūciju vadību. Viņa pauda, ka šoreiz «netika meklēts lielākais kretīns», bet gan persona, kura spētu virzīt procesus uz valsts attīstību un kura spētu panākt Latvijai izdevīgus lēmumus starptautiskajā arēnā. Voika kritizēja to, ka iepriekš centrālās bankas vadība vairākkārt pārvēlēta, paužot gandarījumu par iepriekš pieņemtajiem grozījumiem, kas ierobežo termiņu, kādā persona var strādāt minētajā amatā.

Parlamentārietis Reinis Znotiņš (JKP) pauda, ka Latvijas Banka ir politiski neatkarīga institūcija, kurai ir jaudīgs analītiskais resurss. Viņš pauda, ka Kazākam jābūt neatkarīgam un drosmīgam, diskusijas rosinot arī par nepopulāriem jautājumiem. Znotiņš vēlas, lai Kazāks palīdzētu attīstīties arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Deputāts aicināja Kazāku primāri domāt par Latvijas interesēm, par starptautisko institūciju ieteikumiem domājot pēc tam. Znotiņa ieskatā apsveicama un realizējama būtu ideja Saeimā ik gadu organizēt debates par ekonomikas aktualitātēm.

Opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) sacīja, ka šodien ir iespēja atskatīties uz Latvijas Bankas lomu valstī. Viņš atzinīgi vērtēja Latvijas Bankas sniegtos padomus dažādās tautsaimniecības nozarēs, taču lielākā kļūda esot bijusi nespēja kontrolēt ekonomisko krīzi. Viņaprāt, iekšējā devalvācija esot bijusi ļoti liela kļūda. «Krīze un tās smagums bijusi tieši Latvijas Bankas atbildība,» teica Dombrovskis, uzsverot, ka nepareizas bankas vadības izvēle varot dārgi maksāt valsts ekonomikai. Dombrovskis gan atzina, ka Kazāks ir ļoti laba izvēle Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) teica, ka katrai koalīcijas partijai esot bijis savs favorīts, no kā koalīcija esot bijusi spējīga izvēlēties vienu. Viņš gan pauda nožēlu, ka kandidātu izraudzīšanās procesā nav tikusi iesaistīta opozīcija. Kučinska ieskatā Kazāks Latvija Bankas priekšsēdētāja amatā ir atbalstāms.

Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) atzina, ka pēdējie gadi Latvijas Bankā esot bijuši ļoti slikti, uzsverot, ka centrālajā bankā valdījusi diezgan liela bezatbildība. Deputāts pauda, ka būtu nepieciešams, lai jaunais bankas prezidents «parādītu savu mugurkaulu» un liktu sevī ieklausīties Eiropas Centrālajā bankā.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka ir jādomā par strukturālajām reformām, kur Latvijas Banka var būt labs partneris valdībai. «Vismaz pēdējos divus gadus redzam, ka Latvijas valsts budžeta veidošanas procesā sadarbība starp pusēm nav bijusi koleģiāla,» teica Reizniece-Ozola, atgādinot, ka šogad tikai uz otro lasījumu «no kabatām» izvilkti papildu līdzekļi, kas it kā nākuši no Latvijas Bankas peļņas. Politiķes ieskatā Latvijas Bankai šajā kontekstā būtu jāstrādā proaktīvi.

Politiķis Igors Pimenovs (S) pauda, ka viņš labprātāk būtu atbalstījis citu kandidātu, tāpēc balsojumā nepiedalīsies.

«Šī ir pirmā reize, kad, izvēloties kādu valsts amatpersonu, ir bijusi reāla konkurence, nevis politiskais tirgus,» atzina pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems. Tomēr viņš uzsvēra, ka neesot pareizi, ka persona, par kuras ievēlēšanu tiek debatēs Saeimā, nevar kāpt tribīnē un sniegt savu viedokli. Gobzems norādīja, ka balsojumā nepiedalīsies, jo Kazāks ar savu redzējumu nav iepazīstinājis neatkarīgo deputātu grupu.

Arī deputāte Jūlija Stepaņenko atzina, ka pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem nav iespēju cieņpilni iztaujāt kandidātu. Deputāte novēlēja Kazākam «patiesu neatkarību», jo pavisam drīz viņš saņemšot lūgumus «atmazgāt koalīcijas kažoku» par nonākšanu pelēkajā sarakstā. Viņa mudināja domāt par to, kā Latvijas zeltu, kas patlaban neatrodas Latvijā, varētu repatriēt atpakaļ uz valsti.

Parlamentārietis Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka šis nav labākais brīdis Latvijas Bankas vēsturē un nākamajam tās vadītājam priekšā stāv lieli izaicinājumi. Viņš sacīja, ka Latvijas Banka ir jaunā attīstības ciklā, un jaunajam prezidentam būs jāsāk ar jaunas attīstības vīzijas izstrādāšanu. Deputāts norādīja, ka ir jādomā par starptautisko sankciju seku likvidēšanu, jo esošā situācija, kurā banku sektors neesot piedalījies ekonomiskā cikla izaugsmē, neveicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Ašeradens aicināja rūpīgi domāt par Latvijas un tās centrālās bankas reputāciju, kas līdz šim apšaubīta. «Jaunajam bankas prezidentam jācīnās par to, lai iespējami īsā laikā tiktu atjaunota Latvijas Bankas un arī Latvijas reputācija,» teica Ašeradens.

«Nevajag lolot cerības! Politiskais tirgus par Latvijas Bankas prezidentu ir noticis, tomēr tas neizdevās,» atzina deputāts Ivars Zariņš (S). Viņš uzsvēra, ka Kazāka kandidatūra Latvijas Bankas prezidenta amatā ir atbalstāma, uzsverot, ka Latvijas Bankā ir liels intelektuālais potenciāls.

Kazāks pašlaik ir Latvijas Bankas padomes loceklis. Iepriekš viņa kandidatūru atbalstīja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums. Viņš bija viens no četriem plašāk izvērtētiem bankas vadītāja amata kandidātiem.

Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē — diplomu ekonomikā un Londonas Universitātē — maģistra grādu ekonomikā ar izcilību un doktora grādu ekonomikā.

Iepriekš Kazāks bijis vadošais ekonomists Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, kā arī bijis pētniecības asistents «International Research and Exchanges Board» (IREX) Rīgas birojā. No 2000.gada septembra līdz 2001.gada jūnijam un no 2001.gada septembra līdz 2002.gada jūnijam Kazāks bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā.

No 2005.gada novembra līdz 2009.gada decembrim Kazāks strādāja «Hansabankā» (pašlaik «Swedbank») par galveno ekonomistu Latvijā un galveno makroekonomikas analītiķi Baltijā. No 2010.gada janvāra līdz 2018.gada augustam viņš bija «Swedbank» grupas galvenā ekonomista vietnieks, «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā un «Swedbank» grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.

Kazāks strādājis arī par pasniedzēju Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga), Londonas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Biznesa skolā. Viņš darbojies Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā (2006-2011), Banku augstskolas Padomnieku konventā, Liepājas Universitātes padomnieku konventā un Fiskālās disciplīnas padomē (2014-2018). Kazāks ir arī «Ekonomistu apvienības 2010» un «National Association for Business Economics» (ASV) biedrs.

Koalīcija vairākas nedēļas vērtēja dažus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam līdz pēc garākām diskusijām un kandidātu pieteikšanas termiņa pagarināšanas nonāca pie lēmuma par Kazāka kandidatūras izvirzīšanu.