Latvijas Banka šogad sagaida IKP kritumu Latvijā par 0,4%

Tāpat Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2024.gadam no septembrī prognozētajiem 3% līdz 2%,  2025.gadā ekonomikas pieauguma prognoze saglabāta 3,6% apmērā, bet 2026.gadā tiek prognozēta izaugsme par 3,8%.

Latvijas Bankā norāda, ka IKP prognožu periodu nosacīti var iedalīt divās daļās — vājas aktivitātes periodu 2023.gada nogalē un 2024.gada pirmajā pusgadā nomainīs spēcīgāka izaugsme no 2024.gada otrā pusgada.

Latvijas Bankā informē, ka prognozes galvenokārt nosaka Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iepriekšējo periodu datu revīzija septembra beigās īsi pēc Latvijas Bankas septembra prognozes publicēšanas. Tomēr optimismu nevieš arī globālā ģeopolitiskā situācija, patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās un pārējo Baltijas valstu vājā izaugsme.

Latvijas Bankā norāda, ka ārējais pieprasījums, īpaši Igaunijā un Lietuvā, ir pavājinājies. Joprojām ierobežojošā monetārā politika palēnina izaugsmes saņemšanos tirdzniecības partnervalstīs. Latvijā turpina vājināties lielākā apstrādes rūpniecības nozare kokrūpniecība, kurai līdzās sarūkošam pieprasījumam un cenām ir arī pasliktinājusies cenu konkurētspēja eksporta tirgos.

Pēc Latvijas Bankas prognozēm, privātā patēriņa pieaugums atjaunosies tikai pakāpeniski. Lai gan zemais bezdarbs, spēcīgais algu kāpums un straujais inflācijas sarukums pamazām nostiprina iedzīvotāju pirktspēju, patērētāju noskaņojums būtiski pasliktinās. Turklāt pievilcīgākas uzkrāšanas un ieguldīšanas iespējas augstāku procentu likmju ietekmē ierobežo patēriņu.

Uzņēmumu pašu līdzekļu ieguldījumi, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem līdzfinansētās investīcijas dod iespēju paplašināt ražošanas jaudas, kas ļaus sekot ārējā pieprasījuma kāpumam, un papildināt eksporta portfeli ar augstākas pievienotās vērtības produktiem, norāda Latvijas Bankā.

Pēc centrālās bankas prognozēm, izaugsmes līdera lomu saglabās investīcijas ar būtisku publiskā sektora pasūtījumu pieaugumu, ko līdztekus ES fondiem sekmēs arī «Rail Baltic» dzelzceļa apjomīgais projekts, kā arī plānotie ieguldījumi drošības un aizsardzības jomā.

Saeimas pieņemtais 2024.gada valsts budžets paredz prioritātes tādās Latvijai nozīmīgās jomās kā drošība, veselība un izglītība. Papildu izdevumi un vājāka ekonomiskā aktivitāte Latvijas Bankas prognozēs atspoguļojas augstākā valsts budžeta deficītā un valsts parāda līmenī. 

Šogad Latvijas Banka prognozē budžeta deficītu 3,3% apmērā no IKP, bet valsts parādu — 42,8% apmērā no IKP. Savukārt 2024.gadā tiek prognozēts budžeta deficīts 4% apmērā, bet valsts parāds 43,6% no IKP. 2025.gadā budžeta deficīts tiek prognozēts 3,3% apmērā no IKP, bet valsts parāds — 43,9% apmērā no IKP.

Lai gan papildu budžeta ieguldījumi palīdz veicināt noturību pret ģeopolitiskajiem draudiem, vienlaikus ekspansīva fiskālā politika var pastiprināt spiedienu uz inflāciju un tautsaimniecības cenu konkurētspējas vājināšanos, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Bankā prognozē, ka privātais patēriņš 2023.gadā Latvijā samazināsies par 1,8%, savukārt 2024.gadā gaidāms pieaugums par 2,8%, bet 2025.gadā — par 4,3%. Vienlaikus valdības patēriņam šogad prognozēts kāpums par 6,5%, nākamgad — par 0,4%, bet 2025.gadā sagaidāms pieaugums par 0,5%.

Tajā pašā laikā investīciju pieaugumu Latvijas Banka šogad prognozē par 5,6%, 2024.gadā — par 4,5%, bet 2025.gadā — par 4,9%.

Eksportā šogad tiek prognozēts kritums par 6,2%, nākamgad — kritums par 1%, bet 2025.gadā — pieaugums par 3,3%. Savukārt importā šogad prognozēts kritums par 3,5%, nākamgad — kritums par 1%, bet 2025.gadā — pieaugums par 3,3%.

Bezdarbu šogad Latvijas Banka prognozē 6,4% apmērā, nākamgad — 6,3% apmērā, bet 2025.gadā — 6,2% apmērā.

Nominālās bruto algas pieaugumu šogad Latvijas Banka prognozē par 12%, nākamgad — par 8%, bet 2025.gadā — par 7,9%.