Latvijas Banka piemēro sodu «Baltic International Bank» bijušajām amatpersonām

Latvijas Banka uzrauga «Baltic International Bank» likvidācijas un maksātnespējas procesu, un, lai gan kredītiestādes darbība ir izbeigta, tomēr likvidācijas procesā konstatētie fakti apliecinājuši savulaik Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktajās prudenciālās un NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus un to, ka kredītiestādes valdes locekļi nav nodrošinājuši normatīvo aktu ievērošanu, savukārt valdes priekšsēdētājs veicis tādas darbības, par kurām bija jāapzinās, ka to rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības.

Latvijas Banka, vērtējot valdes atbildību, ir secinājusi, ka konstatēto pārkāpumu raksturs liecina par vairākām valdes locekļu darbībām, ar kurām tika pārkāptas kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas prasības un NILLTPF novēršanas jomu regulējošie normatīvie akti, radot negatīvas sekas kredītiestādei un negatīvi ietekmējot arī visa Latvijas kredītiestāžu sektora reputāciju. 

Katram valdes loceklim, bet jo īpaši valdes priekšsēdētājam bija pienākums, vadot kredītiestādes darbību kopumā, izvērtēt kredītiestādes pieņemto lēmumu atbilstību iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām un nepieciešamības gadījumā tos apstrīdēt, norāda Latvijas Banka.

Kā uzsver Latvijas Banka, kredītiestādes valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks kredītiestādes kreditēšanas un investīciju jomā, uzņemoties pārmērīgus riskus un nenodrošinot pietiekamu risku pārvaldību, tostarp ar darbošanos ārpus risku stratēģijas un pilnvarām, radot nepieciešamību veidot papildu uzkrājumus, kas būtiski ietekmēja kredītiestādes kapitāla rādītājus un finansiālo stāvokli.

Latvijas Bankas rīcībā ir fakti, ka Bolbats rīkojās pretēji labas pārvaldības principiem un ar saviem lēmumiem pieļāva nopietnus normatīvo aktu pārkāpumus kredītiestādes darbībā, pakļaujot kredītiestādi būtiskam finanšu, reputācijas un NILLTPF un sankciju riskam. 

Savukārt Saukāne kā par NILLTPF novēršanas jomu atbildīgā valdes locekle nenodrošināja pietiekamus pasākumus šo risku pārvaldībai. Ņemot vērā identificētos pārkāpumus kreditēšanas un investīciju jomas pārvaldībā, Latvijas Banka vērtēja visu valdes locekļu, kuriem kredītiestādē bija jānodrošina atbilstoša un konsekventa riska kultūra, atbildību. 

Atbilstoši konstatētajam Latvijas Banka piemēroja Bolbatam soda naudu, savukārt Saukānei un Voļskim piemēroja brīdinājumu.

Latvijas Bankas ieskatā šādi pārkāpumi finanšu sektorā nav pieļaujami un ir sodāmi. Tādēļ, neskatoties uz to, ka kredītiestāde vairs nedarbojas Latvijas finanšu tirgū, Latvijas Banka uzskata par nepieciešamu piemērot tās bijušajiem valdes locekļiem sankcijas atbilstoši viņu pārkāpuma smagumam.

Jau vēstīts, ka Ekonomisko lietu tiesa 2023.gada marta beigās apmierināja Latvijas Bankas iesniegto «Baltic International Bank» likvidācijas pieteikumu. Banka tika atzīta par likvidējamu no 2023.gada 24.marta. Tiesa par bankas likvidatoru iecēla advokātu Olavu Ceru.

Savukārt ar Ekonomisko lietu tiesas 2024.gada 24.janvāra spriedumu «Baltic International Bank» ir pasludināta par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratori ir iecelta Sniega-Svilāne.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kura kopš 2023.gada ir pievienota Latvijas Bankai, 2022.gada 12.decembrī atzina «Baltic International Bank» par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, un nolēma neveikt «Baltic International Bank» noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Pēc FKTK skaidrotā, «Baltic International Bank» darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nebija īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bija nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

2022.gadā «Baltic International Bank», pēc neauditētajiem datiem, strādāja ar zaudējumiem 26,773 miljonu eiro apmērā, kas ir 5,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā. Bankas aktīvi 2022.gada 31.decembrī bija 139,051 miljona eiro apmērā, kas ir par 33,8% jeb 71,12 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%).