Latvijas Banka piedāvā noapaļot maksājumus skaidrā naudā

Latvijas Bankā norādīja, ka jau vairākus gadus Baltijā, tostarp arī Latvijā tiek diskutēts par eiro monētu nominālu sadalījumu un nepieciešamību pēc mazā nomināla — viena un divu centu — monētām. Par šo jautājumu Latvijas Banka diskutē ar naudas apritē iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem kopš 2019.gada.

Tādējādi Latvijas Banka ir izstrādājusi Maksājuma skaidrā naudā gala summas noapaļošanas likuma projektu, par kuru pašlaik notiek sarunas ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kā praktiski varētu ieviest pirkuma gala summas skaidrā naudā apaļošanu.

Tostarp, pēc Latvijas Bankā minētā, šobrīd lielākais izaicinājums ir kases aparātu un kases sistēmu pielāgošana pirkuma gala summas noapaļošanas atspoguļošanai pirkuma čekā. Tirgotājiem izmaiņas sistēmās būtu ne tikai jāievieš, bet tās atbilstoši spēkā esošajam regulējumam arī jāsertificē. Tas būtiski ietekmētu izmaksas un palielinātu ieviešanas laiku. «Šobrīd Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu ministriju meklē labāko šīs problēmas risinājumu,» piebilda Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā arī uzsvēra, ka atteikšanās no viena un divu centu monētām nozīmētu noapaļošanas noteikumu ieviešanu, kas būtu nevis cenas, bet gan pirkuma gala summas noapaļošanu. Piemēram, ja pirkuma gala summa būtu 12,23 eiro, maksājot skaidrā naudā pie kases, pirkuma gala summa būtu 12,25 eiro. Savukārt, ja pirkuma kopējā summa būtu 12,22 eiro, pircējs pie kases samaksātu 12,2 eiro.

«Pirkuma gala summas — un nevis atsevišķu preču cenu — noapaļošana neatstātu ietekmi uz inflācijas rādītājiem, ko apliecina to valstu pieredze, kuras jau īsteno šo ideju, un starp tām var minēt Īriju, Beļģiju, Somiju, Itāliju,» piebilda Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankā uzsvēra, ka par atteikšanos no piecu centu monētām pašlaik Latvijā nav diskutēts un netiek plānots līdz brīdim, kad sabiedrība vēlēsies pārmaiņas eiro naudas zīmju nominālu struktūrā.

Tāpat Latvijas Bankā minēja, ka centrālā banka vairākus gadus mēra sabiedrības viedokli par šo jautājumu, secinot, ka sabiedrības atbalsts eiro monētu nominālu struktūras pārskatīšanai ir audzis, tostarp šogad vairāk iedzīvotāju atbalstītu atteikšanos no viena un divu centu monētām, salīdzinot ar tiem, kuri uzskata, ka tās jāatstāj apgrozībā. Attiecīgās aptaujas rezultāti tiks publiskoti ceturtdien, 28.septembrī, regulārajā Latvijas Bankas «Maksājumu radarā».

Latvijas Bankā arī norādīja, ka tā ne tikai mēra sabiedrības viedokli un diskutē ar tieši iesaistītajām institūcijām, bet arī veic praktiskas darbības, lai apgrozībā samazinātos viena un divu centu monētu skaits. Viens no pasākumiem, lai motivētu iedzīvotājus samazināt viena un divu centu monētu krājumus, ir iespēja tās bez maksas apmainīt Latvijas Bankas kasēs. 

Pēc Latvijas Bankā minētā, no šā gada sākuma Latvijas Bankā ir apmainīti 8,7 miljoni jeb 37 tonnas dažādu nominālu monētas, no tām viena un divu centu monētas veidoja 11,3 tonnas.