Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam līdz 2%, bet nākamajam gadam — līdz 2,9%

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

«Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai,» skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu — virs 3,5% — sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Tāpat centrālajā bankā atzīmēja, lai gan pamatinflācijas kāpums saglabāsies, gaidāms, ka piedāvājuma puses faktoru — piegādes ķēžu traucējumu spiediena uz izejvielu cenām un atveseļošanās fāzes krasais naftas cenu pieauguma — ietekme mazināsies, un inflācija stabilizēsies aptuveni 2% līmenī.

Savukārt Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes Latvijas Banka nav mainījusi, joprojām sagaidot, ka šogad Latvijas ekonomikā būs pieaugums 3,3% apmērā, 2022.gadā — 6,5% apmērā, bet 2023.gadā — 3,6% apmērā.

«Pasaulē un Latvijā, pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam un noplokot saslimstībai ar Covid-19, pakāpeniski tiek mazināti pandēmiju ierobežojošie pasākumi. Tas kopā ar vadošo centrālo banku atbalstošo monetāro politiku un valstu valdību joprojām sniegto atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem nodrošina globālās tautsaimniecības atveseļošanos. Latvijas Banka jau marta prognozēs iekļāva šādu tautsaimniecības atveseļošanās virzību, tādējādi jūnijā izaugsmes prognozes 2021.-2023.gadam netiek mainītas,» skaidroja Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Bankā minēja, ka Latvijā pandēmijas otrā viļņa laikā valdība turpināja un paplašināja atbalsta sniegšanu, un uzņēmēji un iedzīvotāji pielāgojās darbībai šādos apstākļos. Tāpēc, neraugoties uz gada sākumā spēkā esošajiem ierobežojumiem un zemo mobilitāti, pirmā ceturkšņa IKP sarukums bija mazāks nekā pandēmijas pirmā viļņa laikā. Kopš aprīļa strauji uzlabojies tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums un uzņēmēju gaidas par nodarbinātību. Arī mazumtirdzniecība un apstrādes rūpniecība jau uzrāda atzīstamu sniegumu.

«Turpmāka ierobežojumu mazināšana atspoguļosies ekonomiskās izaugsmes kāpumā — pakalpojumi būs pieejamāki un tiks tērēti pandēmijas laikā veidotie uzkrājumi. Tas ļauj prognozēt 3,3% IKP pieaugumu jau šogad,» atzīmēja Latvijas Bankā. 

Tāpat centrālajā bankā minēja, ka līdztekus augstam patēriņam turpmākajos gados palielināsies Atveseļošanās un noturības fonda ieguldījumi. Noturīgs pieprasījums pēc Latvijas eksportā nozīmīgajām precēm — elektronikas, koksnes, farmācijas un lauksaimniecības produktiem — ļaus pārsniegt pērnā gada eksporta rekordlīmeni. Vienlaikus riski saistībā ar piegādes ķēžu traucējumiem, spēcīgā koksnes pieprasījuma un augstā būvmateriālu cenu līmeņa ilgtspēju saglabājas.

«Pakalpojumu eksportā no tiešiem kontaktiem mazāk atkarīgo nozaru attīstība turpinās, savukārt braucienu un gaisa transporta eksporta daļas atveseļošanai atliek gaidīt būtiskāku pandēmijas situācijas uzlabojumu. Iekšzemes pieprasījumam veicinot importu, kārtējo maksājumu konta saldo pēc nozīmīga pārpalikuma pērn atkal būs tuvu nullei,» pauda Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka valsts atbalsts ir palīdzējis uzturēt uzņēmumu likviditāti, pasargājis no masveida bankrotu viļņa un bremzējis bezdarba pieaugumu. Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos valsts atbalsta intensitāte mazināsies un aktualizēsies nepieciešamība pēc mērķēta atbalsta dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un efektīva maksātnespējas procesa, kas nodrošinātu resursu pārvirzi uz produktīviem uzņēmumiem.

«Pandēmijai tikai pamazām atkāpjoties, šogad vēl valdības sniegtais atbalsts tika palielināts, un turpmākajos gados pieaugs sociālie izdevumi, tostarp ģimenes valsts pabalsta pārmaiņu dēļ. Tādējādi vispārējās valdības budžeta deficīta prognoze 2021.gadam ir palielināta līdz 9,9% no IKP. 2022. un 2023.gadam tā ir attiecīgi 2,1% un 0,8% no IKP. Prognozes pieņēmums ir nemainīga valdības politika, iekļaujot tikai pašreiz pieņemtos valdības lēmumus,» pavēstīja Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā atzīmēja — tā kā arī 2022.gadā Eiropas Savienībā tiek pieļauta krīzes laikā noteiktā fiskālo noteikumu elastība, valsts budžeta deficīta palielināšanās riski saistībā ar jaunām politikas iniciatīvām ir augsti. Vienlaikus svarīgi, lai Latvijai pieejamos finanšu resursus Eiropas atveseļošanas plāna ietvarā investētu tautsaimniecības pamatu stiprināšanai nākotnē.

«Darba tirgū straujais algu kāpums un bezdarba sarukums disonēja ar gada sākuma ekonomiskās aktivitātes kritumu, vienlaikus nodarbinātības iespējas neuzlabojās. Taču jau aprīlī bija vērojama uzņēmēju nodarbinātības gaidu uzlabošanās un reģistrēto brīvo darba vietu pieaugums. Tomēr nav paredzams straujš bezdarba sarukums — sākotnēji darbu varētu atsākt dīkstāvē esošie, turklāt gaidāms, ka smagāk cietušo nozaru, kas ir arī darbaspēka ietilpīgākās nozares, atjaunošanās būs pakāpeniska,» klāstīja Latvijas Bankā. 

Latvijas Banka nav mainījusi bezdarba prognozes, joprojām sagaidot, ka 2021.gadā Latvijā bezdarbs būs 8,3% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, 2022.gadā — 7,3%, bet 2023.gadā — 7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Centrālajā bankā arī minēja, ka straujš darba algu kāpums pirmajā ceturksnī jau tika paredzēts. To būtiski ietekmēja iepriekš paziņotie lēmumi par minimālās algas, mediķu un pedagogu algu paaugstināšanu. Darbaroku pieejamība un uzņēmumu finanšu situācijas vājināšanās krīzē cietušajās nozarēs varētu bremzēt darba algu paaugstināšanu. Tomēr pavasarī aktualizējās pirms krīzes jau piedzīvotais darbaspēka trūkums, kā arī iezīmējās prasmju nesabalansētība. Tas uzturēs vidējās darba algas pieaugumu 6,9% apmērā 2021.gadā un tuvu 5,5% nākamajos gados.