«Latvijas attīstībai» maina vizuālo identitāti un piedāvā plānu Latvijas konkurētspējas atjaunošanai

Partijā norāda, ka LA stratēģiskais mērķis ir panākt Latvijas ekonomikas izrāvienu, astoņu gadu laikā kļūstot par Baltijas attīstības līderi un turpinot integrēties Eiropas Savienībā un Rietumu pasaulē, papildinot, ka pieņemtā programma ir partijas stratēģija Latvijas ekonomikas izaugsmei.

LA līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce atzīmē, ka partijas piedāvājums ir ārējā un iekšējā drošība, maza birokrātija, augsta savstarpēja uzticēšanās, privātās iniciatīvas atbalsts, mazākuma tiesību aizsardzība, iespējas došana katram, Eiropas Savienības un NATO potenciāla izmantošana.

Savukārt partijas pārmaiņu programmas vadošais autors Vjačeslavs Dombrovskis programmu raksturo kā piedāvājumu, kas risina Latvijas trūkumus iepretim kaimiņvalstīm un piedāvā enerģisku izaugsmes ceļu.

Vienlaikus partijas līdzpriekšsēdētājs Artis Pabriks norāda, ka ir trīs prioritātes, kas ir jārisina nekavējoties. «Tā ir Latvijas drošība, ekonomiskās attīstības ātrums un demogrāfija. Šīs prioritātes var atrisināt tikai uzņēmīga un no birokrātiskas domāšanas brīva valdība. Pašreizējā valdība nav ne uzņēmīga, ne arī spējīga panākt vajadzīgo rezultātu,» piebilst Pabriks.

Kongresā tika izcelti četri izaicinājumi, kas šobrīd esot kritiski Latvijas attīstībai — tautsaimniecības strukturālās transformācijas izaicinājums, līdzsvarota reģionālā attīstība un reģionu patstāvība, demogrāfijas izaicinājums, kā arī Eiropas «Zaļā kursa» ieviešana Latvijas apstākļiem atbilstoši un izdevīgi.

Tāpat kongresā tika akcentēti drošības izaicinājumi, norādot, ka investīcijas ārējā drošībā ir priekšnoteikums Latvijas ekonomikas attīstībai.

Partijā informē, ka LA ekonomikas strukturālas transformācijas stratēģija balstās uz trīs pīlāriem — valsts jomas pārdefinēšanu, horizontālajām reformām — izrāvienu augstākajā izglītībā, zinātnē, inovācijās, debirokratizētu uzņēmējdarbību un maksimālu labvēlību uzņēmējdarbībai un biznesa iesācējiem, kā arī stratēģisko attīstības virzienu noteikšanu.

Vienlaikus partijā norāda, ka ir sešas nozares, kuras varētu palielināt ekonomikas eksportu — apstrādes rūpniecības eksports, informācijas tehnoloģiju nozare, «sudraba ekonomika» un veselības pakalpojumu eksports, bioekonomikas eksporta, kā arī militārā rūpniecība un tehnoloģijas.

Tāpat partijas pieeja paredz Latvijas reģionus veidot par ražošanas mugurkaulu — industriālie parki, nākotnes enerģētikas centri, zemas birokrātiskās barjeras industriālajām teritorijām, pieejami mājokļi, kvalitatīva izglītība un citi valsts un pašvaldību pakalpojumi.

Partijas ieskatā, klimata mērķu izpildē jāizvēlas Latvijas vajadzībām atbilstošāko ceļu, norādot, ka aptveroša energoefektivitāte, nulles emisiju un vietēja enerģētika, aptveroša aprites ekonomika, transporta sistēmas pamatīga dekarbonizācija, ražošana un pakalpojumi jaunajai klimata ekonomikai, kā arī oglekļa piesaistes un «negatīvo emisiju» ekonomika ir pieturas punkti «Zaļā kursa» ieviešanai Latvijā.

Savukārt demogrāfijas izaicinājumā LA akcentē, ka dzimstība primāri veicināma ar kvalitatīviem un pieejamiem publiskajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, kas ietver labu bērnudārzu pieejamību, pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, kā arī atbalstu jaunajām māmiņām pēc dzemdībām.

Vienlaikus partijā atzīmē, ka migrācija galvenokārt tiek vērtēta kā valsts ekonomikas politikas instruments, papildinot, ka Latvijas attīstībai nepieciešama mērķēta, vieda un limitēta migrācijas politika.

Kongresā tika ievēlētas arī partijas Revīzijas un Ētikas komisijas. Pūce aģentūru LETA informēja, ka Revīzijas komisijā ievēlēta Sanita Kalniņa un Skaidrīte Astahovska-Eglīte, bet Ētikas komisijā ievēlēti Kārlis Ralfs Lapiņš, Dace Bargā, Antons Ļamins, Loreta Robežniece un Miks Strazdiņš.