Ministrs paziņojumā sociālajos tīklos atzinis, ka konflikta attīstība Kalnu Karabahas reģionā rada raizes, tāpēc viņš aicina abas valstis situāciju deeskalēt un domstarpības risināt ar politiska dialoga palīdzību.
LETA jau ziņoja, ka Azerbaidžānas armija sestdienas rītā visas saskares līnijas garumā sākusi uzbrukumu separātiskajam Kalnu Karabahas reģionam. Pēc Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāra Šušana Stepanjana teiktā, azerbaidžāņu spēki vairākos virzienos ir atsisti, nodarot tiem smagus zaudējumus, taču kaujas turpinās.
Tāpat notriekti divi Azerbaidžānas armijas helikopteri un trīs bezpilota lidaparāti. Armēnija ziņo arī par trīs sašautiem azerbaidžāņu tankiem.
Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi viena helikoptera notriekšanu, apgalvojot, ka tā apkalpe esot dzīva. Pēc Baku paustā, uzbrukumu pirmie sākuši armēņi un ka kauju rezultātā esot cietušie civiliedzīvotāju vidū. Azerbaidžāņu armija devusi prettriecienu un situāciju kontrolējot.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir «de facto» neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.