Latvijai iesaka maksimāli skaidrot sabiedrībai Krievijas mērķus un nodomus

Eksperts uzsvēra, ka notiek cīņa, lai saglabātu un aizsargātu demokrātiju un neļautu autoritārām valstīm jaukties ne savās lietās. «Mēs tikai vēlamies dzīvot mierā, veidot labklājību mūsu cilvēkiem — tas ir mūsu kopīgais mērķis ES un NATO, tā labā mums ir vairāk jāstrādā kopā,» NATO «Stratcom dialogue» konferences gaitā aģentūrai LETA pauda Jorts.

Viņš akcentēja, ka starptautiskā sadarbība Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūrai ir ārkārtīgi svarīga un aģentūra apspriežas arī ar dažādām Latvijas iestādēm par to, kā var visefektīvāk sadarboties.

Aģentūra ir NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra («Stratcom») sastāvdaļa Rīgā, tā ir pārstāvēta arī Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD), kur strādā divi aģentūras speciālisti, un vēl viens darbojas NATO galvenajā mītnē Briselē.

Organizācijai ir arī daudzas tiešas divpusējas sadarbības ar vairākām valstīm. Tā aktīvi atbalsta Ukrainu, palīdzot ukraiņiem informācijas jomā un vienlaikus daudz mācoties no Ukrainas. Aģentūra piedalījusies arī ES misijā Moldovā.

Latvijai Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras direktors iesaka maksimāli informēt sabiedrību par to, kādi ir Krievijas nodomi un kādas ir tās metodes.

Jorts uzskata, ka Kremļa galīgais mērķis ir atjaunot Krievijas vai Padomju Savienības impērijas. «Tāpēc viņiem ir jāsagrauj mūsu demokrātijas, lai panāktu, ka gan ES, gan NATO faktiski cieš neveiksmi. Viņi to var izdarīt, ieņemot valsti pēc valsts,» prāto eksperts, uzsverot, ka Krievija neplāno apstāties pie Ukrainas.

«Latvijai, tāpat kā jebkurai citai valstij, jāturpina veidot stabilu un caurredzamu demokrātiju, jāstiprina uzticība institūcijām, jāapkaro korupciju, jāveido iekļaujošu sabiedrību, cenšoties iesaistīt pat tos cilvēkus, kuri nevēlas, lai viņus iesaistītu — likt viņiem sajust, ka Latvija ir viņu valsts,» izteicās Jorts.

Viņš norādīja, ka ļoti svarīga ir izglītība. Piemēram, Zviedrijas vidusskolās nesen kā mācību priekšmets ir ieviesta vispārējā aizsardzība, lai ikvienam būtu nedaudz skaidrāks priekšstats par to, kā tiek veidota drošība un kā darbojas kopējā aizsardzība, kas vispār ir NATO. Tāpat jāiegulda medijpratībā, kas arī ir ārkārtīgi svarīga, piebilda speciālists.

Jorts piekrīt, ka visi šie pasākumi ir ilgtermiņa, bet ātru un vieglu risinājumu visdrīzāk šeit nebūs.

Viņš akcentēja, ka ir jāturpina stingri atbalstīt Ukrainu, rūpēties par savu aizsardzību, kā arī stingru atbalstu ES un NATO, demonstrējot kopīgumu. «Tas ir tas, kas mums jāparāda arī Krievijai — ka mēs esam kopā un nekad nesalūzīsim,» pauda speciālists, uzsverot, ka tas ir vēstījums, kas jānosūta arī saviem iedzīvotājiem. Vēl jāturpina attīstīt savu valsti, nepārtraukti aizsargājot demokrātiju un nepārstājot domāt par preses vai vārda brīvību. «Nedrīkstam pārstāt domāt par to, kā iekļaut sabiedrībā kopienas, kuras jūtas atstumtas.»