Latvijai adresētas 18 “valodas” rekomendācijas: Aleksejs Dimitrovs – par ES dokumentu

Kopumā valstis drīzāk piekrita ekspertu viedoklim nekā Latvijas valdības nostājai. Latvijai ir adresētas astoņpadsmit rekomendācijas, no kuriem piecas – tūlītējai izpildei:

1.      Ņemot vērā, ka latviešu valoda ir viens no svarīgākajiem sabiedrības integrācijas aspektiem, paplašināt sabiedrības integrācijas pieeju, ne tikai veicinot latviešu valodas lietošanu, bet arī liekot lielāku uzsvaru uz starpkultūru dialogu un minoritāšu tiesībām, tādējādi stiprinot piederības sajūtu Latvijas sabiedrībai visiem, tostarp personām, kas pieder pie mazākumtautībām, vienlaikus nodrošinot minoritāšu identitātes izpausmi un veicināšanu;

2.      Nodrošināt romu bērniem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai iekļaujošai izglītībai vispārējās izglītības sistēmā, veicot ikgadēju monitoringu, tostarp dzimumu aspektā, par romu bērnu uzņemšanu un apmeklējumu pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās. Turklāt ir jānodrošina pietiekams skaits kvalificētu un pienācīgi apmaksātu romu tautības starpnieku un skolotāju palīgu, kā arī jāsniedz atbilstošs atbalsts romu bērniem;

3.      Regulāri novērtēt pieprasījumu pēc izglītības mazākumtautību valodās. Ja pieprasījums ir pietiekams, visos izglītības līmeņos nodrošināt atbilstošas iespējas apgūt un iegūt pietiekamas zināšanas mazākumtautību valodās, kā arī nodrošināt nepieciešamos finanšu un citus resursus un materiālus, rokasgrāmatas un apmācību skolotājiem;

4. Savā izglītības sistēmā nodrošināt mazākumtautību personām tiesības dibināt un vadīt savas privātās izglītības un mācību iestādes, kas nodrošina iespēju mācīties vai iegūt izglītību savā mazākumtautību valodā;

5. Pārraudzīt un izvērtēt lēmuma par pāreju uz pilnīgu izglītību latviešu valodā ietekmi uz kvalitatīvas izglītības pieejamību mazākumtautību bērniem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš šo pasākumu ietekmei uz bērnu mācību rezultātiem, jo īpaši pirmsskolas un sākumskolas posmā un bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām. Iestādēm būtu jānodrošina, ka attiecīgajiem skolēniem vajadzības gadījumā tiek sniegts atbilstošs atbalsts, tostarp izstrādājot piemērotus mācību materiālus, mācību metodes un skolotāju apmācību.

Citi ieteikumi attiecas arī uz valodu lietojumu vēlēšanu kampaņās, plašsaziņas līdzekļos un naida runas apkarošanā. Interesanti, ka ieteikumi attiecas uz mazākumtautību valodu lietošanu uz topogrāfiskajām zīmēm un attiecībās ar iestādēm. Valdības nostāja bija, ka attiecīgās normas ir papildinātas ar atrunām un nav Latvijai saistošas.