Latvija uzsver nepieciešamību ES ostu stratēģijā stiprināt aizsardzību pret hibrīddraudiem

Ministru kabinets šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Ostu stratēģiju, kā arī nacionālo pozīciju par EK paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Industriālo jūrlietu stratēģiju.

Latvija kopumā atbalsta ES Ostu stratēģijas mērķus stiprināt Eiropas ostu konkurētspēju, drošību, noturību un ieguldījumu enerģētiskajā pārejā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Baltijas jūras reģionā, Latvijai īpaši būtiska ir drošības un ekonomiskās noturības dimensija. Ģeopolitisko apstākļu dēļ Latvijas ostas ir zaudējušas būtisku kravu apjomu, kas rada risku to lomas mazināšanai ES kontekstā, lai gan ostas ir stratēģiski nozīmīgas gan valsts ekonomikai, gan ES un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) drošībai. Tādēļ stratēģijas īstenošanā jāparedz pietiekams un mērķēts ES finansējums, tostarp atbalsts to ostu revitalizācijai un darbības diversifikācijai, kuras visvairāk skāruši ģeopolitiskie faktori.

Latvija atbalsta divējāda pielietojuma infrastruktūras attīstību, kā arī piekļuves un loģistikas nodrošinājuma uzlabošanu, tostarp mehānismu izveidi prioritārai piekļuvei. Būtiska nozīme ir ostu efektīvai savienojamībai ar dzelzceļa tīklu, kā arī alternatīvo maršrutu attīstībai, lai stiprinātu piegāžu ķēžu noturību un operacionālo gatavību.

Vienlaikus Latvija uzsver nepieciešamību stiprināt ostu aizsardzību pret hibrīddraudiem, tostarp uzlabojot fizisko drošību, kiberdrošību un kritiskās infrastruktūras noturību. Latvija atbalsta arī mazo ostu iesaisti ES militārās mobilitātes nodrošināšanā, tostarp kritisko preču apstrādē un uzglabāšanā atbilstoši militārās mobilitātes prasībām, tādējādi stiprinot rezerves kapacitāti un nodrošinot alternatīvus loģistikas mezglus.

Latvijas ieskatā īpašu uzmanību ir nepieciešams pievērst mazajām un vidējām ostām, nodrošinot kapacitātes celšanu, projektu sagatavošanas atbalstu, digitalizāciju, kiberdrošības risinājumus, krasta elektroapgādes pieslēgumu (OPS) ieviešanu, energopārvaldības sistēmas un ciešāku integrāciju ar reģionālo plānošanu un piekrastes ekonomiku.

Tāpat Latvija kopumā atbalsta EK izstrādāto stratēģiju, kas vērsta uz Eiropas jūras industrijas, kuģniecības un ostu konkurētspējas, noturības un ilgtspējas stiprināšanu. Ņemot vērā Baltijas jūras reģiona ģeopolitisko situāciju, Latvija īpaši augstu vērtē stratēģijā iekļauto drošības dimensiju, tostarp pasākumus kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzībai, jūras situācijas apzināšanas stiprināšanai un ciešākai sadarbībai ar NATO militārās mobilitātes jomā.

Latvija uzskata, ka jūras nozares noturība ir būtiska gan Eiropas ekonomiskajai drošībai, gan vienotā tirgus darbībai. Tādēļ atzinīgi vērtējama iecere stiprināt Eiropas kuģu būves un jūras tehnoloģiju industriālo kapacitāti, vienlaikus veicinot inovācijas, digitalizāciju un dekarbonizāciju. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka pāreja uz klimatneitrālu kuģniecību notiek pakāpeniski, paredzami un ar pietiekamu finansiālu atbalstu, lai neradītu nesamērīgu slogu uzņēmumiem un ostām, īpaši mazākās dalībvalstīs. Latvija uzsver nepieciešamību nodrošināt taisnīgu un līdzsvarotu piekļuvi ES finansējuma instrumentiem.

Latvija uzskata, ka ir jāpastiprina ES rīcība pret «ēnu floti». Stiprinot darbību šajā jomā, varētu efektīvāk identificēt, izsekot un novērst ēnu flotes darbības, uzlabot starptautisko sadarbību un veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu jūras transporta nozari.

Latvija atbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz administratīvā sloga mazināšanu, vienotas digitālās vides attīstību ostās un efektīvāku regulējuma piemērošanu. Tāpat būtiska ir kvalificēta darbaspēka pieejamība — jūras izglītības iestāžu sadarbības stiprināšana, prasmju pilnveide un jaunās paaudzes piesaiste nozarei ir priekšnoteikums nozares ilgtermiņa attīstībai. Vienlaikus Latvija uzsver, ka jebkuru jaunu regulatīvo iniciatīvu ieviešanā jāizvairās no jauna administratīvā sloga radīšanas un jānodrošina, ka netiek mazināta ES uzņēmumu konkurētspēja globālā mērogā.