Latvija Ukrainas militārajam atbalstam pērn veltījusi aptuveni 0,3% no IKP

Viņa norādīja, ka Krievijas veiktās bombardēšanas dēļ šobrīd Ukrainā ir ļoti būtiski negatīvi ietekmēta enerģētikas infrastruktūra. «Tā nav pilnībā likvidēta, bet ir lieli enerģijas pārdales pārrāvumi Ukrainā atsevišķos reģionos. Tā ir apzināta Krievijas politika,» teica Braže. Ministre uzsvēra, ka Latvijai sadarbībā ar Ukrainu ir skaidri jāsaprot, kas ir tas, ko var darīt mūsu valsts un kas ir vajadzīgs ukraiņiem. «

Tāpat turpināsies arī militārais atbalsts, pauda Braže. «Ukraiņiem, kas ir vajadzīgs, to mēs dodam un dosim,» uzsvēra viņa.

Latvija 2025. gadā bija apņēmusies Ukrainas militārajam atbalstam veltīt vismaz 0,25% no IKP, bet gada beigās šī proporcija tikusi pārsniegta un tam atvēlēts vairāk. «Gada beigās piešķīrām vēl papildu līdzekļus, ar ko specifiski iepirkt NATO ieročus no amerikāņiem,» teica Braže.

Arī šogad Latvijas militārais atbalsts tiek plānots vismaz 0,25% no IKP apmērā.

Tāpat Latvija iemaksāja arī Enerģētikas kopienas fondā, no kā tiek pirkti, tostarp ģeneratori.

«Tas dod iespēju mūsu enerģijas dažādu infrastruktūru ražotājiem arī piedalīties konkursos un piegādāt ukraiņiem,» norādīja ārlietu ministre. Arī militārās jomas uzņēmumi Latvijā var attīstīties, piebilda viņa.

Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāju dinamika Latvijā šobrīd ir mainījusies, salīdzinot ar kara pirmo gadu, un arī tas tika pārrunāts šodienas sanāksmē, atklāja Braže. Viņa sacīja, ka dažādas ministrijas skatās, kādā veidā turpināt nodrošināt atbalstu, tai pašā laikā pielāgojot to šā brīža realitātei. Attiecīgi atsevišķos jautājumos atbalsts tiks samazināts.

Sanāksmē pārrunāts arī jautājums par atbalstu Ukrainai arī dažādās starptautiskās organizācijās, lai tur netiktu ievēlēta Krievija. «Tur mēs īstenībā ļoti sekmīgi esam kā starptautiskā sabiedrība bijuši,» teica Braže.

Kā vēstīts, Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs 2024. gada 11. aprīlī, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, parakstīja abu valstu vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām.

Latvija un Ukraina apņēmušās ilgtermiņā sadarboties Ukrainas drošības un aizsardzības stiprināšanā, paredzot visaptverošu militāru un nemilitāru atbalstu. Latvija apņēmusies sniegt Ukrainai politisko, militāro, ekonomisko, finanšu un humāno palīdzību, kā arī veicināt modernu, ar NATO savietojamu un ilgtspējīgu Ukrainas bruņoto un drošības spēku izveidi. Vienošanās paredz sadarbību Ukrainas aizsardzības spēju attīstībā, tostarp apmācībās, ekipējuma un bruņojuma nodrošināšanā, kā arī Ukrainas noturības stiprināšanā pret turpmākiem uzbrukumiem.

Vienošanās paredz padziļinātu sadarbību drošības, izlūkošanas, kiberdrošības un stratēģiskās komunikācijas jomās, kā arī kopīgus centienus cīņā pret dezinformāciju, hibrīdajiem apdraudējumiem un kritiskās infrastruktūras apdraudējumiem. Latvija apņēmusies atbalstīt Ukrainu sankciju īstenošanā un sankciju apiešanas novēršanā, veicināt Krievijas starptautiskās atbildības nodrošināšanu par agresiju un kara noziegumiem, kā arī strādāt pie kompensācijas mehānisma izveides par Ukrainai nodarītajiem zaudējumiem. Abas valstis vienojušās sadarboties starptautiskajās organizācijās, lai stiprinātu Ukrainas pozīcijas un starptautisko tiesisko kārtību.

Latvija un Ukraina apņēmušās veicināt ilgtermiņa sadarbību aizsardzības industrijas attīstībā, tostarp investīciju, kopīgu projektu un ražošanas iespēju izvērtēšanā, kā arī bezpilota lidaparātu jomā. Vienošanās paredz sadarbību Ukrainas karavīru rehabilitācijā un ārstēšanā, humānās atmīnēšanas pasākumos un Ukrainas sabiedrības noturības stiprināšanā.