Latvijā rosina visām recepšu zālēm ieviest vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, skaidro VM.

Plānots, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegs šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Izrakstot recepšu zāles, ārsts receptē lietos zāļu vispārīgo nosaukumu, ja vien pacientam nav medicīniski pamatotas nepieciešamības lietot konkrēta nosaukuma zāles.

Plānots, ka līdz 2024.gada 1.jūlijam VM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) izvērtēs iespēju Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā noteikts recepšu zālēm samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.

Līdz 2024.gada 1.aprīlim VM būs jāizvērtē atlaižu piemērošanas recepšu zālēm aizliegums un nosacījums, ka recepšu zāļu cena visās aptiekās ir vienāda, un nepieciešamības gadījumā jāizstrādā normatīvo aktu projektus ar izmaiņām.

Zāļu cenu kompensācijas jomā plānots līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām ambulatorajai ārstēšanai paredzētajām recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai kas nav pakļautas individuālajai kompensācijai konkrētajam pacientam, tiek piemērota 5% kompensācija, iegādājoties zāles aptiekā, kā arī kompensējamām zālēm 50% kompensācijas apmērs tiek palielināts uz 75%.

Informatīvajā ziņojumā paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) līdz 2025.gada 1.janvārim izstrādās priekšlikumus par iespēju noteikt maksimālo pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājumu apmēru par recepšu zālēm vienā kalendārajā gadā.

Savukārt līdz 2024.gada 1.aprīlim jāpārskata kompensējamo zāļu saraksts 2024.gadam piešķirtā finansējuma ietvarā, pieņemot lēmumus vai veicot grozījumus lēmumos par zāļu iekļaušanu sarakstā. Tāpat plānots pārskatīt kompensējamo zāļu izrakstīšanas, tajā skaitā individuālās kompensēšanas, nosacījumus, paplašinot speciālistu un ģimenes ārstu pilnvaras.

Tiks izstrādāti priekšlikumi atvieglotai ģenērisko, biosimilāro un paralēli importēto zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā un nepieciešamības gadījumā izstrādāti normatīvo aktu projekti.

Plānots līdz 2025.gada 1.janvārim izstrādāt priekšlikumus un to ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, nosakot, ka aptiekām ar tirgus daļu virs 10% jāveido un jāuztur sistēma, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami dati par zāļu krājumiem aptiekās. Tāpat paredzēts uzlabot informācijas apmaiņu par aktuālajām zāļu piegādēm, piegāžu pārtraukumiem un citu līdzvērtīgas efektivitātes zāļu pieejamību, ko izpildīs Zāļu valsts aģentūra.

Līdz 2024.gada 1.jūlijam VM plānots izvērtēt iespēju ieviest zāļu lieltirgotavu dalījumu pilna un nepilna sortimenta lieltirgotavās, nosakot pienākumu zāļu ražotājam noslēgt līgumu ar visām pilna sortimenta zāļu lieltirgotavām par zāļu piegādēm un krājumu veidošanu, nepieciešamības gadījumā izstrādājot normatīvā akta projektu.

Lai īstenotu pasākumus zāļu pieejamības nodrošināšanai, kas tiek piedāvāti šajā informatīvajā ziņojumā, NVD nepieciešami izdevumi 2024.gadā ne vairāk kā 6 277 610 eiro, 2025.gadā ne vairāk kā 10 070 420 eiro un 2026.gadā un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 10 070 420 eiro apmērā.

VM informatīvajā ziņojumā norāda, ka rosinātās pārmaiņas jau īsā termiņā nodrošinātu aptuveni par 15-20% zemākas zāļu cenas pacientiem, visi kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie medikamenti tiktu kompensēti vismaz 75% apmērā. Tāpat tiktu ieviesti vienlīdzīgi zāļu cenu veidošanas principi gan kompensējamām zālēm, gan pārējām recepšu zālēm. VM priekšlikumi veicinātu zāļu un informācijas pieejamību, kā arī atklātības un pacientu paļāvības uz veselības sistēmu paaugstināšanos.

Izstrādājot jauno zāļu uzcenojumu modeli, VM ieskatā ir svarīgi sekmēt aptieku pakalpojumu attīstību, farmaceitu profesionālo neatkarību, kas ir būtiski farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšanā. Jaunā uzcenojumu modeļa izstrādes laikā VM sola diskusijās iesaistīt farmācijas nozares pārstāvjus.

VM atzīst, ka Latvijā valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū un par 34% zemāks nekā Lietuvā un Igauniju. Tāpēc Latvijas kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauta virkne medikamentu, kuri ir pieejami pacientiem Igaunijā un Lietuvā.

Iedzīvotāji no saviem līdzekļiem sedz aptuveni pusi no kopējā zāļu patēriņa gadā, un lielāko daļu no ambulatori lietotajām zālēm.

Iedzīvotāju kopējos tēriņus zālēm veido 255,81 miljoni eiro bez PVN par recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, 28,94 miljoni eiro bez PVN par pacienta līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un 85,56 miljoni eiro bez PVN par bezrecepšu zālēm.

Zāļu iegādes kompensācijas apmērs ir atkarīgs no diagnozes un ir noteikts 50%, 75% vai 100% apmērā.

Izdevumi par zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai iekļautas citu diagnožu gadījumā, pacientiem jāsedz no saviem līdzekļiem.