Latvija nosoda Krievijas lēmumu atsaukt Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikāciju

ES, tostarp Latvija, nosoda šo Krievijas lēmumu. Latvija uzsver, ka šāds solis apdraud esošo starptautisko masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas arhitektūru un grauj līdzšinējos atbruņošanās centienus. ES aicina Krieviju turpināt ievērot līguma mērķi un nolūku — neveikt kodolizmēģinājumus.

ES Augstais pārstāvis paziņojumā ES vārdā atzīmē, ka šodien Krievija ir pieņēmusi likumu, ar kuru atsauc savu CTBT ratifikāciju. Tas notiek laikā, kad Krievija īsteno nelikumīgu agresijas karu pret Ukrainu un mēnešiem ilgi ir izskanējusi bezatbildīga Krievijas kodolretorika un draudi, kuri atsevišķos gadījumos norādījuši uz kodolizmēģinājumu atsākšanu.

Kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka visas ES dalībvalstis ir ratificējušas CTBT un jau daudzus gadus strādā pie tā nostiprināšanas un stāšanās spēkā.

«Līgums ir instruments, kam ir izšķiroša nozīme kodolatbruņošanā un kodolieroču neizplatīšanā. Tajā ir noteikts spēcīgs pret kodolizmēģinājumiem vērsts normu kopums, ko ievēro visā pasaulē. Starptautiskajam mieram un drošībai ir būtiski, lai visas valstis pilnībā ievērotu kodolieroču izmēģinājuma sprādzienu vai jebkādu citu kodolsprādzienu moratoriju un atturētos no jebkādas darbības, kas ir pretrunā Līguma mērķim un nolūkam,» norādīts paziņojumā.

ES Augstais pārstāvis paziņojumā ES vārdā akcentē, ka Visaptverošā Kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācija (CTBTO) nodrošina unikālas globāla monitoringa sistēmas darbību, kas jebkurā laikā un vietā var konstatēt kodolizmēģinājumu sprādzienu, sniedzot starptautiskajai sabiedrībai ticamas, uzticamas un neatkarīgas iespējas, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas tiesību normas, kas paredz kodolizmēģinājumu aizliegšanu.

Paziņojumā skaidrots, ka kopš 2021.gada XIV panta konferences CTBT ir ratificējušas astoņas jaunas valstis, panākot ievērojamu progresu Līguma vispārējā piemērošanā. Lai gan CTBT ir ratificējušas 178 valstis, tas nav stājies spēkā, jo to nav ratificējušas astoņas valstis no sākotnējā 44 valstu saraksta.

Šajā sarakstā iekļautās Krievijas neattaisnojamais nodoms atsaukt līguma ratifikāciju ir nopietns atkāpšanās solis Krievijas atbalstā starptautiskajai drošības arhitektūrai, kas grauj šībrīža kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās centienus. Paziņojumā akcentēts, ka ES aicina Krieviju arī turpmāk ievērot šī līguma mērķi un nolūku.

Krievija kā Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts ir apņēmusies darboties, lai CTBT drīzumā stātos spēkā. XIV panta konferenču kontekstā Krievija apņēmās atbalstīt Līgumu augstākajā politiskajā līmenī, izmantojot visus pieejamos divpusējos un daudzpusējos kanālus. Tās pašreizējais lēmums ir nopietna atkāpšanās no šīm saistībām vēl jo vairāk tāpēc, ka Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle.

Turklāt ES joprojām aicina visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt un ratificēt CTBT bez priekšnosacījumiem vai turpmākas kavēšanās. ES joprojām ir pilnībā apņēmusies veicināt CTBT stāšanos spēkā un tā vispārēju piemērošanu, un īstenot tā mērķus, lai nodrošinātu pasauli bez kodolizmēģinājumiem, uzsvērts paziņojumā.

LETA jau rakstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 2.novembrī, parakstīja likumu, ar kuru Krievija atceļ Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikāciju.

Putins oktobra sākumā brīdināja, ka Maskava varētu atsaukt savu 2000.gada lēmumu ratificēt likumprojektu, lai atspoguļotu ASV nostāju. Savienotās Valstis ir parakstījušas, bet nav ratificējušas kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu.

CTBT, kas tika pieņemts 1996.gadā, aizliedz visus kodolsprādzienus jebkurā pasaules vietā, taču līgums nekad netika pilnībā ieviests. Papildus ASV to vēl nav ratificējušas Ķīna, Indija, Pakistāna, Ziemeļkoreja, Izraēla, Irāna un Ēģipte.

Pasaulē nerimst bažas, ka Krievija varētu atsākt kodolizmēģinājumus, šādi cenšoties mazināt Rietumu militāro atbalstu Ukrainai.

Kā sacījis Putins, kaut arī daži eksperti izsakās par nepieciešamību atsākt kodolizmēģinājumus, viņš pats šajā jautājumā viedokli nav noformulējis.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņojis, ka Krievija ievēros aizliegumu un atsāks kodolizmēģinājumus vienīgi tad, ja to pirmās izdarīs ASV.