Latvijā konstatēts vismaz viens no ārzemēm ielidojis drons

Krāslavas novada pašvaldībā aģentūrai LETA apstiprināja, ka drons fiksēts lidojam virs novada teritorijas.

Pašvaldības civilās aizsardzības organizators Aivars Belkovskis aģentūrai LETA sacīja, ka bezpilota lidaparātu redzējuši iedzīvotāji un ziņojuši pašvaldībai. Ņemot vērā notikušo, domē sasaukta civilās aizsardzības komisijas sēde.

Jau ziņots, ka gaisa telpas apdraudējums šorīt izsludināts Ludzas, Rēzeknes Krāslavas un Augšdaugavas novados, Rēzeknē un Daugavpilī.

Kā ierasts šādos gadījums, ir aktivizēti NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.

NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi monitorē gaisa telpu, lai nodrošinātu spēju nekavējoši reaģēt uz potenciālu apdraudējumu, pauž NBS. Armija iepriekš ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības.

Gaisa apdraudējuma gadījumā nav automātiski jāveic iedzīvotāju, apmeklētāju vai skolēnu evakuācija no sabiedriskām ēkām, aģentūrai LETA iepriekš atzina Krīzes vadības centrā (KVC).

Šādā situācijā galvenais ir nevis doties ārā, bet gan pēc iespējas ātri atrast drošāku vietu ēkā. Tāpat jāievēro divu sienu princips — proti, jāatrodas vietā, kur starp cilvēku no ēkas ārpuses atdala vismaz divas sienas. Tāpat jāaizver logi un durvis, jāattālinās no logiem, stiklotām virsmām un ārsienām, un jāseko atbildīgo dienestu norādījumiem, norādīja KVC.

«Rīcība gaisa apdraudējuma gadījumā atšķiras no ēkas evakuācijas trauksmes. Nav jāatstāj ēka, ja vien par to nav atsevišķu atbildīgo dienestu norādījumu vai pašā ēkā nav radies tiešs apdraudējums, piemēram, ugunsgrēks, ēkas bojājumi, sprādziena risks vai citi apstākļi, kuru dēļ uzturēšanās ēkā vairs nav droša,» uzsvēra centrā.

Kritiskās infrastruktūras objekti un pamatpakalpojumu sniedzēji arī gaisa apdraudējuma gadījumā turpina darbu, ievērojot piesardzību un pielāgojot rīcību konkrētajai situācijai, uzsver KVC.

Vienlaikus patlaban tiek izstrādātas vadlīnijas rīcībai gaisa apdraudējuma gadījumā. Tās plānots publicēt tuvākajā laikā, un tās var tikt aktualizētas, mainoties riskiem vai parādoties papildu informācijai.

Arī trešdien un otrdien vairākos Latvijas novados Latgalē un Vidzemē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu, turklāt vietām Latgalē pat divas reizes otrdienas laikā — ap pusdienas laiku un pievakarē. Nevienā no šiem gadījumiem drons Latvijā netika konstatēts.

Sabiedrībā un arī amatpersonu vidū ir raisījusies domapmaiņa, vai un kā būtu jāpilnveido rīcības algoritmi šādu regulāru brīdinājumu gadījumos, jo tie būtiski aptur sabiedrisko un ekonomisko dzīvi novados.

Tikmēr NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs otrdien virs Igaunijas notriecis dronu, paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Līdzīgus šūnu apraides paziņojumus Latgales iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā saņēmuši arī iepriekš, un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā tas notika maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.

Cilvēki līdz šim šādos incidentos nav cietuši, bet pēdējais gadījums Rēzeknē noveda vispirms pie aizsardzības ministra un pēc tam arī visas Siliņas valdības krišanas. Patlaban notiek sarunas par jaunas valdības izveidi. Kamēr tā nav apstiprināta, darbu turpina Siliņas vadītais Ministru kabinets.