Tikmēr Lietuvā 72% iedzīvotāju uzskata, ka militārā mobilitāte ir galvenais iemesls ātrgaitas dzelzceļa līnijas būvniecībai, kas savienos trīs Baltijas valstis ar Poliju un plašāku Eiropas Savienības (ES) transporta koridoru, bet Igaunijā — 52% iedzīvotāju.
Aptaujas dati liecina, ka 68% Baltijas iedzīvotāju uzskata «Rail Baltica» par nozīmīgu soli ES integrācijas virzienā, salīdzinot to ar eiro ieviešanu.
Vienlaikus Lietuvā 78% respondentu piekrīt, ka «Rail Baltica» ir būtiska NATO operācijām, savukārt Latvijā un Igaunijā atbalsta līmenis ir līdzīgs — attiecīgi 62% un 60%.
«RB Rail» valdes locekle Kitija Gruškevica norāda, ka projekts sākotnēji tika iecerēts kā ilgtspējas iniciatīva, galvenokārt koncentrējoties uz pasažieru un kravu pārvadājumiem, taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022.gadā ir mainījis tā nozīmi.
«Tagad tas nav tikai par ātrāku un ērtāku pārvietošanos — tas ir arī veids, kā demonstrēt ES solidaritāti ar tās austrumu dalībvalstīm un palīdzēt pārorientēt kravu plūsmas reģionā, kur tirdzniecības ceļi ir izmainīti,» piebilst «RB Rail» valdes locekle.
«Rail Baltica» sabiedriskās domas un informētības aptauju sadarbībā ar pētījumu aģentūru «Norstat» veica 2024.gada decembrī, aptaujājot 1006 respondentus Latvijā, 1008 respondentus Igaunijā un 1007 respondentus Lietuvā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Jau ziņots, ka atbilstoši jaunākajai «RB Rail» informācijai «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.