Latviešu valodas aģentūra latviešu valodas skolotājus mudina mācīt aizrautīgāk un gādāt par pozitīvu klimatu klasē

LVA spriež, ka prasme jēgpilni izmantot mācību metodes un paņēmienus veicina skolēnos prieku un interesi par mācību procesu, savukārt vienveidīgas mācību stundas var mazināt viņu iesaisti un motivāciju.

Aģentūras speciālisti aicina skolotājus dalīties ar personiskiem piemēriem ar «mācību situācijām, saistītām ar aizrautību un interesi». Tas varot būt viens no veidiem, kā veidot skolēnu mācīšanās motivāciju, jo daļa skolēnu kļūst aizrautīgi un pārņem skolotāja uzvedību.

Lai pilnveidotu mācību procesa organizāciju, LVA skatījumā, ir vēlamas konsultācijas, īpaši par to, kā latviešu valodas apguvē aktīvi iesaistīt pašus skolēnus. Acīmredzot runājot par skolām, kurās ir vairāk skolnieku, kuriem latviešu nav dzimtā valoda, LVA spriež, ka tur valodas apguvē varot palīdzēt skolēni, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda — «viņu pozitīvā attieksme, vēlme palīdzēt un skaidrot» varot radīt motivējošu un atbalstošu mācību vidi.

LVA uzsver, ka nepieciešams ne tikai pievērst uzmanību mācību saturam, bet arī rūpēties par to, lai skolēni mācību stundās justos labi. Skolēni labprāt darbojas mierīgā un darbīgā atmosfērā, rosinošā tempā, tāpēc šāda satura jautājumi būtu jāiekļauj skolotāju profesionālās pilnveides tematu saturā, spriež aģentūras speciālisti.

Viņi mudina skolotājiem nodrošināt atbalstu, lai viņi sekmīgāk prastu veidot pozitīvu klimatu klasē «apgūstamo valodas parādību kontekstā». Prasme uzdot jautājumus, arī provokatīvus, par apgūstamajām valodas parādībām var ieinteresēt un rosināt skolēnus domāt gan radoši, gan kritiski, veicinot vēlmi būt konkrētajā mācību stundā un mācīties pie konkrēta skolotāja, spriests LVA darbā.

Aģentūra aicina pedagogus ņemt vērā pašu skolēnu redzējumu, ko un kā viņi vēlētos mācīties, kam piešķir vērtību valodas stundās un kas viņiem šķiet nevajadzīgs. Tas ļaujot veidot izpratni par skolēnu reālajām mācību vajadzībām un viņu gaidām, lai «kopīgi paaugstinātu skolēnu sniegumu, abām pusēm cieņpilni sadarbojoties».

Pētnieki arī mudina skolotājus uzzināt skolēnu viedokli par tādu tēmu, tekstu un valodas piemēru izvēli, kas viņiem ir aktuāli un saistoši noteiktā vecumposmā. Skolotājiem un mācību grāmatu autoriem noderētu speciālistu konsultācijas, kā noteikta satura teksti un to izmantošana valodas stundās var palīdzēt arī skolēnu psihoemocionālajā attīstībā, spriests LVA darbā.

LVA norāda uz vajadzību pēc konkrētiem atbalsta rīkiem izpratnes un empātijas veidošanai attiecībā uz skolēnu ģimeņu sociālo, lingvistisko un kultūru dažādību. Īpaši svarīgi, pētnieku ieskatā, tas ir skolēniem un vecākiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, kuri samērā nesen ir ieradušies Latvijā vai kuri ir atgriezušies uz dzīvi Latvijā pēc emigrācijas.

Skolotājiem nākas saskarties ar nepieciešamību pilnveidot savas profesionālās prasmes strādāt lingvistiski un kultūru ziņā neviendabīgā klasē, taču trūkst atbilstošas mācību metodikas, vērtē LVA.

Kā atzīmē aģentūra, latviešu valodas apguves situācija atšķiras atkarībā no tā, vai skolēni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, mācās latviešu mācību valodas skolā vai skolā, kas iepriekš īstenoja mazākumtautību izglītības programmas. Vērotajās stundās no skolēnu vai skolotāju puses gan netika novērota negatīva attieksme pret skolēniem pēc dzimtās valodas vai kādiem citiem personiskiem kritērijiem.

«Veiksmīga komunikācija ir atslēga uz cieņpilnu un auglīgu sadarbību,» pauž pētnieki, norādot, ka ģimenes attieksme pret skolu un skolotājiem ietekmē arī viņu atvases attieksmi pret mācībām.

LVA skatījumā, skolotājiem ir nepieciešams lielāks profesionālais atbalsts latviešu valodas mācīšanai. LVA aicina skolas, pašvaldības vai nacionālajā līmenī nodrošināt skolotāju-ekspertu, kurš varētu sniegt skolotājiem konsultācijas un atbalstu valodas metodikas jautājumos, tostarp latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanā.

Kā alternatīvu risinājumu LVA piedāvā izveidot profesionālu digitālo platformu latviešu valodas skolotājiem. Šādu platformu varētu koordinēt LVA, piesaistot ekspertus, kas sniegtu atbildes uz konkrētiem skolotāju jautājumiem par valodas un valodniecības tematiem, valodas mācīšanas metodiku, kā arī ļautu salīdzināt ar citām valodām un situāciju citās valstīs.

Pedagogiem un skolas vadībai ir vajadzība pēc zināšanām par to, kādus konkrētus padomus sniegt vecākiem, lai viņi spētu atbalstīt savus bērnus mācībās, īpaši latviešu valodas attīstība un izkopšanā, spriež LVA.

Pētījumā izcelts arī citu, ne latviešu valodas mācību stundās novērotais. Skolotājiem trūkst zināšanu, kā savienot mācību priekšmeta satura un valodas integrētu mācīšanu skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. Mācību stundās maz uzmanības tiek pievērsts jauno vārdu skaidrojumam, nostiprināšanai un lietošanai daudzveidīgos kontekstos. Kritizēta arī «klasiskā skolotāja darbība» daudz runāt, kamēr skolēni pasīvi klausās vai seko instrukcijām un veic uzdevumus.

Pedagogi, kuri mērķtiecīgi pievēršas valodas jautājumiem savā mācību priekšmetā, ir secinājuši, ka jau pirmajā gadā pēc pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā skolēnu sasniegumi «ir acīmredzami», teikts pētījumā.

Pētījumā tika intervēti deviņi eksperti, novērotas 66 mācību stundas, kā arī aptaujāti 100 latviešu valodas skolotāji, no kuriem 26 respondenti strādā skolā, kurā īsteno mazākumtautību programmas.