«Latio»: Rīgā mājokļu cenas aug divreiz straujāk nekā īres maksa

Šobrīd teju katrs piektais iedzīvotājs mitinās īrētā mājoklī, savukārt citviet Eiropā šis īpatsvars pārsniedz 50%, lēš «Latio» eksperti, norādot, ka Latvijā īres cenas būtiski ietekmē potenciālo īrnieku maksātspējas griesti.

Ja agrāk jautājums «īrēt vai pirkt?» bijis izvēles jautājums starp divām līdzvērtīgām alternatīvām, salīdzinot hipotekārā kredīta maksājumu un ikmēneša īres maksu, tagad iedzīvotāji sliecas par labu mājokļa iegādei ar domu drīzāk izīrēt citam, nevis īrēt pašiem, norāda «Latio».

Kopumā jūnijā iegādei Rīgā bija pieejami 3530 dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā 64% veidoja mājokļu piedāvājums jaunbūvēs. Rīgas jauno projektu pirmreizējā tirgū vidējās cenas darījumos, salīdzinot ar maiju, saglabājās nemainīgas. Iekštelpu platības kvadrātmetrs Rīgas centra jaunbūvēs vidēji maksāja 3800 eiro, apkaimēs 2650 eiro, bet centrā renovētajās pirmskara ēkās sasniedza 3100 eiro. Gada laikā mājokļu cenu pieaugums mērāms 10-14% robežās, informē «Latio».

Jauno projektu otrreizējā tirgū dzīvokļu vidējās cenas darījumos centra rajonā pārsniedza 3300 eiro par kvadrātmetru, kas ir pieaugums par 10%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, bet apkaimēs 2330 eiro par kvadrātmetru, kas ir pieaugums par 14%.

Bez izmaiņām jūnijā saglabājies arī sērijveida mājokļu tirgus, kur vidējā cena par dzīvokli Rīgas apkaimēs svārstās ap 1180 eiro par kvadrātmetru, bet centrā — 1560 eiro par kvadrātmetru. Arī šiem mājokļiem cenu kāpums ir virs 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vasaras pirmajā mēnesī sludinājumu portālos savu nākamo īrnieku gaidīja 2640 dzīvokļi, informē «Latio». No tiem vien 35% bija mājokļi sērijveida ēkās Rīgas apkaimēs, bet vairums jeb 1718 īres dzīvokļu bija pieejami jaunajos projektos un renovētajos namos dažādās galvaspilsētas lokācijās.

«Latio» dati liecina, ka īres maksu pieaugums Rīgā saglabājas mērens, tomēr atšķirības ir ievērojamas, salīdzinot apkaimes. Piemēram, vienistabas dzīvokļa īres maksa jaunajā projektā 2026. gada pirmajā pusgadā Rīgas centrā sasniedza aptuveni 540 eiro mēnesī, Imantā — 500 eiro, bet Āgenskalnā — 460 eiro. Divu istabu dzīvokļiem jaunajos projektos īres maksa centrā ir ap 760 eiro mēnesī, Āgenskalnā 720 eiro, bet Teikā — 610 eiro.

Tomēr kopējā aina rāda, ka īres maksas nespēj sekot līdzi mājokļu pārdošanas cenu pieaugumam, secina «Latio». Balstoties uz «Eurostat» datiem, no 2010. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā (ES) pieauga par 53%, kamēr īres maksas — par 24%.

«Latio» tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva skaidro, ka īres tirgus ir ļoti jutīgs, jo tas ir tiešs maksātspējas spogulis. Īpašnieks var vēlēties par dzīvokli saņemt 700 vai 800 eiro mēnesī, taču, ja konkrētajā segmentā īrnieks šo summu nav gatavs maksāt, darījums vienkārši nenotiks. Īrniekiem Rīgā ir pietiekami plašas izvēles iespējas, lai salīdzinātu cenu, kvalitāti, lokāciju un komunālo maksājumu apmēru. Tāpēc īres cenu kāpumam daudz ātrāk parādās griesti nekā pārdošanas tirgū, norāda Ijevleva.

Viņa uzsver, ka vien retajam īpašniekam ir izdevīgi «turēt» tukšu dzīvokli un gaidīt īsto īrnieku par sākotnēji vēlamo īres maksu. Lielākā daļa ir spiesti reaģēt uz tirgus prasībām. Izņēmumi gan ir nemainīgi pieprasītās apkaimes abos Daugavas krastos — Teika un Āgenskalns, kur īres maksas nereti konkurē ar centra cenām. Aizvien biežāk īrnieki apsver arī Grīziņkalna un Avotu apkaimes, kā rezultātā īres maksas šajās lokācijās lēnām pieaug.

Kamēr Rietumeiropas valstīs liela daļa iedzīvotāju lemj par labu īrei, Latvijā dzīvošana īrētā mājoklī nav dominējošais modelis, norāda Ijevleva. Tikai aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs dzīvo īrētā mājoklī, kamēr, piemēram, Vācijā īrnieki veido vairāk nekā pusi iedzīvotāju. «Eurostat» jaunākie dati rāda, ka 2025. gadā Vācija bija vienīgā ES valsts, kur īrēšana bija izplatītāka par dzīvošanu savā īpašumā.

«Latio» ekspertu ieskatā Latvijā mājokļa iegāde joprojām cieši saistīta ne vien ar finanšu aprēķinu, bet arī ar drošības sajūtu. Īpašums tiek uztverts kā ilgtermiņa stabilitātes garants un aktīvs, ko iespējams saglabāt vecumdienām vai nodot nākamajām paaudzēm. Ja cilvēkam ir pietiekami ienākumi, pirmā iemaksa un iespēja saņemt finansējumu, drīzāk viņš izvēlēsies iegādāties īpašumu. Turpretī īre kļūst par risinājumu dzīves posmā, kad pirkums vēl nav iespējams, piemēram, studiju laikā, karjeras sākumā, pēc pārcelšanās uz citu pilsētu vai situācijā, kad svarīga ir mobilitāte.