Kultūras ministre atkāpjas no amata

Logina norāda, ka nozarē ir sāktas svarīgas reformas. Kultūras ministre uzsver, ka viņai bija liels gods un atbildība kalpot Latvijai un tās iedzīvotājiem.

«Šo laiku raksturoja kā sarežģīti brīži, tā panākumi, un esmu lepna par paveikto un drosmīgi pieteikto. Personīgu iemeslu dēļ esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties no kultūras ministra amata,» atzīmē kultūras ministre.

Logina stājās kultūras ministres amatā 2023.gada 15.septembrī. Ministrija šajā posmā ir izveidojusi Mediju politikas pamatnostādnes un sākusi sabiedrisko mediju apvienošanas procesu. Papildu finansiālais atbalsts sniegts bērnu un jauniešu kultūrizglītības programmām, mākslinieku un kolektīvu atalgojumam, kā arī sabiedrisko mediju kapacitātes celšanai un reģionālā satura izveidei.

Kokale norāda, ka KM veicinājusi drošas mācību vides veidošanu un pārvaldības kultūras maiņu kultūrizglītības iestādēs. Pieņemti vairāki nozīmīgu ēku atjaunošanas projekti, tai skaitā Jaunā Rīgas teātra ēka, Latvijas Leļļu teātra ēka, kā arī Rīgas pils pirmā kārta, kur drīzumā jau atgriezīsies Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, un arī atrisināts «Stūra mājas» nākotnes jautājums, lai nodrošinātu, ka ekspozīcijas darbs netiek traucēts.

Kokale akcentē, ka ir iesākts darbs KM kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai. Tāpat pieņemts gala lēmums Rīgas filharmonijas metu konkursā, kā arī sperti soļi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja institūcijas izveidei.

LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pagājušā gada 24.augustā aicināja toreizējo labklājības ministri, «Jaunās vienotības» izvirzīto premjera amata kandidāti Eviku Siliņu veidot valdību.

Siliņa 2023.gada 13.septembrī paziņoja, ka no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai JV, pieci — Zaļo un zemnieku savienībai, bet trīs — «Progresīvajiem».

Logina dzimusi 1990.gada 25.jūnijā. Viņa mācījusies Amsterdamas Universitātes koledžā, kur iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds. Savukārt pēc studijām Latvijas Kultūras akadēmijā politiķe ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu.

2018.gadā partija «Progresīvie» ar «Latgales partijas» Daugavpils nodaļu vienojās par sadarbību 13.Saeimas vēlēšanās. Logina bija Latgales saraksta līdere. Tā kā «Progresīvie» nepārvarēja 5% barjeru, politiskais spēks Saeimā neiekļuva.

2019.gadā partija «Progresīvie» Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izvirzīja arī Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja kuratori Loginu, kura gan nekļuva par EP deputāti, jo partija nepārvarēja 5% barjeru.

No 2019. līdz 2021.gadam Logina bija «Progresīvo» valdes locekle, savukārt 2021.gadā, noslēdzoties Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja vadītāja konkursam, Logina, kura līdz tam bija muzeja kuratore, kļuva par muzeja vadītāju. Viņa muzejā strādāja kopš 2015. gada.

2020.gadā Loginu ievēlēja par Rīgas domes deputāti no «Progresīvo» un «Attīstībai/Par!» kopīgā saraksta. Viņa strādāja Pilsētas attīstības un Izglītības, kultūras un sporta komitejā. 2022.gadā viņa kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās, taču parlamentā neiekļuva.