Kulbergs: Igauņi par «Rail Baltica» termiņiem dzīvo sapņu pasaulē

Viņš norādīja, ka, piedaloties Eiropadomes sanāksmē Briselē, ticies ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, ar kuru pārrunāta arī «Rail Baltica» tālākā virzība. Pēc Kulberga teiktā, panākta vienošanās, ka Eiropas Komisijas ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs Apostols Dzidzikosts ieradīsies Baltijā, lai runātu par to, kā Baltijas valstu līderi prezentē projekta turpmāko vīziju.

«Es esmu gatavs uzņemties Baltijas līdera lomu,» sacīja Kulbergs, uzsverot, ka projektā nepieciešama ciešāka politiskā koordinācija starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Runājot par Igaunijas nostāju, premjers sacīja, ka igauņi «dzīvo bišķiņ sapņos». Viņa vērtējumā Igaunijā par projekta termiņiem spriež politiķi, kuriem esot pasniegta nepilnīga informācija, nevis tehniskie speciālisti.

«Es uzreiz varu pateikt trīs lietas priekšā. Vienkārši matemātiski nav iespējams visām trijām valstīm pabeigt «Rail Baltica» līdz 2030. gadam,» sacīja Kulbergs.

Premjers pauda, ka līdzšinējās diskusijās par «Rail Baltica» pārāk daudz uzmanības tiek veltīts publiskai sacensībai par termiņiem, nevis reālām projekta īstenošanas iespējām. «Te nevajag sacensties, jo tā ir stulba sacensība, kas noved pie sadārdzinājuma. Kapacitātes nav nevienai valstij,» sacīja Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāmeklē veidi, kā pārskatīt projektu un samazināt tā izmaksas. Pēc Kulberga teiktā, viņš esot «gājis ārpus rāmjiem», domājot par papildu risinājumiem, tostarp tādiem, kas nav bijuši sākotnējā projekta modelī. Kā vienu no iespējām viņš minēja vilcienu paredzētā ātruma samazināšanu, kas, pēc premjera domām, varētu dot ietaupījumu.